"Mēs esam pārliecināti, ka darījām visu, kas bija mūsu spēkos situācijā, kādu mēs to tobrīd redzējām," preses konferencē uzsvēra policijas pārstāvis Juhans Fredriksens.
"Galīgais izvērtējums vēl nav pabeigts," gan atzina J. Fredriksens, piebilstot, ka policija "pazemīgi attiecas pret to, ka, iespējams, dažas lietas būtu jāuzlabo".
22. jūlijā pagāja mazliet vairāk nekā stunda kopš pirmā zvana par slaktiņu Ūteijas salā līdz brīdim, kad no aptuveni 40 kilometrus attālās Oslo atsūtītā īpašo uzdevumu vienība aizturēja uzbrucēju Andersu Bēringu-Breivīku, kas uz salas jau bija paguvis nogalināt 69 cilvēkus, pārsvarā pusaudžus, kas piedalījās valdošās Darba partijas jauniešu nodaļas vasaras nometnē.
J. Fredriksens trešdien aizstāvēja lēmumu īpašo uzdevumu vienību Delta uz notikumu vietu nosūtīt laivās, nevis helikopterā, jo tobrīd pieejamais helikopters nav bijis pietiekami ietilpīgs bruņoto policistu nogādāšanai salā.
Viņš arī noraidīja laikrakstā Dagsavisen publicēto kāda vārdā neminēta policista viedokli, ka būtu vajadzējis ar helikopteru salā nogādāt vismaz snaiperi, kurš būtu "neitralizējis" uzbrucēju, tādējādi, visticamāk, izglābjot daudzu cilvēku dzīvības.
Tikmēr J. Fredriksens skaidro, ka "policijas helikopters ir ļoti moderns, kas vispirms un galvenokārt tiek izmantots kā komandcentrs, novērošanas, dokumentēšanas un meklēšanas platforma. Taču tas nav domāts, lai iesaistītos bruņotās operācijās".
Tā kā vispirms uzbrucējs sarīkoja sprādzienu Oslo valdības ēku kvartālā un tad devās uz Ūteijas salu, laikā, kad tika saņemti pirmie zvani par asiņainajiem notikumiem jauniešu nometnē, visa policijas uzmanība bija koncentrēta galvaspilsētas centrā.
Traģiskie uzbrukumi Norvēģiju satricināja 22. jūlijā, kad 32 gadus vecais A. Bērings-Breivīks pie valdības ēku kvartāla Oslo centrā uzspridzināja mīnētu kravas furgonu. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā bojā gājuši astoņi cilvēki un vēl 30 ievainoti, bet apšaudē Ūteijas salā nogalināti 69 cilvēki un vēl 67 ievainoti.
Kā liecina A. Bēringa-Breivīka internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānojis vismaz no 2009. gada un tos realizējis vienatnē.
Kā pamatojumu slaktiņam A. Bērings-Breivīks min naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku.