Jau ziņots, ka Bēringa-Breivīka pieteikums studijām izraisīja mācībspēku neapmierinātību, un daļa pasniedzēju paziņoja, ka nekontaktēsies ar bēdīgi slaveno ekstrēmistu, kurš šobrīd izcieš 21 gada cietumsodu par 77 cilvēku noslepkavošanu.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
Īsi pirms slaktiņa sarīkošanas Bērings-Breivīks publiskoja internetā 1500 lappušu garu manifestu, kurā apkopojis savus radikālos uzskatus. Pēc nozieguma pastrādāšanas Bērings-Breivīks vairākkārt norādījis, ka turpinās savu ideoloģisko cīņu pret multikulturālu sabiedrību.
Bērings-Breivīks nav ieguvis vidējo izglītību, jo tā vietā izvēlējās uzsākt uzņēmējdarbību, kas izrādījās neveiksmīga. Tādēļ ekstrēmists varēja pretendēt uz tiesībām piedalīties tikai atsevišķos Oslo Universitātes Politoloģijas fakultātes piedāvātajos kursos, bet viņš nevarēja pretendēt uz zinātniskā grāda iegūšanu.
Tomēr Bēringa-Breivīka advokātes sniegtā informācija liecina, ka ekstrēmists paša spēkiem cītīgā studē cietumā, lai iegūtu augstākajai izglītībai līdzvērtīgas zināšanas. Bērings-Breivīks apgalvo, ka mācījies jau 16 320 stundas, iegūstot "neformālu izglītību, kas līdzvērtīga astoņiem universitātes gadiem" jeb diviem bakalaura grādiem un vienam maģistra grādam. "Viņš vāc punktus, lai studētu universitātē. Šovasar viņš mācījās matemātiku un noteikti studēs citu materiālu, lai sasniegtu nepieciešamo līmeni," atklāja Bēringa-Breivīka advokāte.
Ja Bērings-Breivīks tiktu uzņemts universitātē, viņam būtu jāstudē kā tālmācības studentam, jo piekļuve augstskolas ēkām viņam, protams, būtu liegta. Bērings-Breivīks savu cietumsodu izcieš Ilas cietumā, kas atrodas netālu no Oslo.