Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Padebešu impērija Ķīna tomēr negrasās padoties

Pēdējā laikā Latvijā situācijai Ķīnas tirgū tiek pievērsta liela uzmanība, jo pēc pērn ieviestajām Krievijas sankcijām daudziem Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ražojumiem tieši ar Ķīnas tirgu mūsu valsts uzņēmēji saista vērā ņemamas cerības. Jāpiebilst, ka saldējuma eksportu uz Ķīnu jau sācis mūsu valsts piena produktu ražotājs Food Union.

Tikmēr pašā Ķīnā rūpnieciskā aktivitāte septembrī noslīdējusi līdz zemākajam punktam kopš 2009. gada marta, vēsta ziņu aģentūras.

Naudas aizplūšana 

Pēdējā laikā liela uzmanība pievērsta Ķīnas biržām, kurās vasarā un rudens sākumā vērojama lejupslīde, neraugoties uz valsts valdības un Tautas bankas centieniem to apturēt. Valsts vadošais biržas indekss Shanghai Composite jūlijā zaudēja 14%, augustā - 12% vērtības, bet kopš augstākā punkta jūnijā nokrities par 41%. Vietējie privātie investori, kuri pērn iesaistījās biržas spēlēs, lielā mērā pateicoties Ķīnas amatpersonu aicinājumiem un plašsaziņas līdzekļos tiražētajai reklāmai, zaudē miljardiem juaņu, savukārt ārvalstu fondi un vietējie uzņēmēji aktīvi cenšas izvest līdzekļus uz ārvalstīm.

Analītiķi lēš, ka kopš šā gada 11. augusta - dienas, kad pirmoreiz tika devalvēta juaņa, no Ķīnas aizplūduši vismaz 150 miljardi ASV dolāru (~ 134,29 miljardi eiro). Savukārt no J. P. Morgan Chase aprēķiniem izriet, ka no 2014. gada 1. oktobra līdz šā gada 30. jūnijam no Ķīnas izvesti 340 miljardi ASV dolāru, presē tiek minēti arī citi skaitļi. Netieši par līdzekļu aizplūšanu liecina arī, piemēram, strauji pieaugusī Ķīnas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi ārvalstīs, galvenokārt ASV. Te gan jāpiebilst, ka būtisks kapitāla aizplūšanas cēlonis ir arī valstī izvērstā cīņa pret korupciju.

Ķīnas varas iestādes pret lejupslīdi cenšas cīnīties ar administratīvām metodēm, piemēram, aizliedzot lielajiem akcionāriem pārdot viņu daļas, kā arī liekot valsts un privātajām kompānijām dažādos apjomos izpirkt to akcijas. Tāpat uzņēmumam China Securities Finance piešķirti jau vairāk nekā 400 miljardi ASV dolāru akciju iegādei tirgū, bet Ķīnas Tautas banka, cenšoties apturēt kritumu biržās, iztērējusi 236 miljardus ASV dolāru (Goldman Sachs aplēses), tajā skaitā pārdodot daļu tās rīcībā esošo ASV valsts obligāciju vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru vērtībā. Papildus tiek izmantotas arī represīvas metodes.

Kā vēsta Bloomberg, arestēti ir 197 cilvēki, kurus vaino nepatiesas informācijas izplatīšanā un manipulēšanā finanšu tirgos. Pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas, starp arestētajiem ir arī Lī Jifeja, kas ir viena no pasaules vadošajiem hedžfondiem Man Group Ķīnas apakšvienības vadītāja, tāpat ir apcietināti astoņi Ķīnas lielākās investīciju bankas Citic Securities vadoši darbinieki un divi Ķīnas Vērtspapīru tirgus regulēšanas komisijas CSRC pārstāvji, kā arī finanšu izdevuma Caijing žurnālists Vaņs Sjaolu, kuram nācās uzstāties valsts televīzijā ar atzīšanos melīgas informācijas izplatīšanā.

Pārspīlēta panika 

Vienlaikus, ja sākotnēji tādi notikumi kā 24. augusta melnā pirmdiena Ķīnas akciju tirgū izraisīja paniku arī lielākajā daļā pārējās pasaules biržu, tad jau dažās dienās pēdējo indeksi atgriezās iepriekšējā līmenī. Šis fakts tiek skaidrots galvenokārt ar aizvien pieaugošo pārliecību par Ķīnas fondu tirgus ierobežoto ietekmi uz reālo ekonomiku, ar ārvalstu investoru ierobežoto pieeju šim tirgum, kā arī atsevišķām Ķīnas fondu tirgus īpatnībām - lielu skaitu mazo investoru, faktu, ka biržā nepārstāvētie Ķīnas uzņēmumi veido 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Jāpiebilst, ka satraukums par Ķīnas finanšu tirgus problēmām ievērojami mazinājās arī pēc Ankarā Turcijā notikušās G-20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kuras laikā Ķīna apsolīja veikt vairākas finanšu reformas, un šis solījums nomierināja pārējos tikšanās dalībniekus. Kā paziņoja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, visi sajuta, ka nav nepieciešamības nervozēt. Kā norāda The Wall Street Journal, Ķīnas pārstāvji Ankarā pārliecinājuši pārējos tikšanās dalībniekus, ka juaņas devalvācijas iemesls bijusi nepieciešamība liberalizēt ekonomiku, nevis iegūt kādas konkurences priekšrocības. Tāpat tikšanās laikā visu G-20, tajā skaitā arī Ķīnas, pārstāvji devuši solījumu izvairīties no nacionālo valūtu devalvācijām ar mērķi iegūt konkurences priekšrocības. Pēdējais solījums ir ļoti svarīgs, jo daudzi eksperti uzskatīja, ka Ķīna var turpināt valūtas devalvēšanu, līdz gada beigām panākot kursa kritumu par 10-15%, kas novestu pie globāla mēroga valūtu kariem.

Interesanti, ka pārliecību par to, ka Ķīnas ekonomikas problēmas būtiski neietekmēs pārējo pasauli, izteicis arī ekonomists, kuru daudzi plašsaziņas līdzekļi viņa pesimistisko prognožu dēļ nedēvē citādi kā par Mr. Doom jeb Misteru Pastaro dienu - Ņujorkas Universitātes profesors Nuriels Rubini. Šoreiz Rubini paziņoja, ka Ķīna vēl kādu laiku turpinās būt nestabilitātes avots, taču tajā notiekošais neizraisīs nedz globālu finanšu krīzi, nedz globālu recesiju.

Ekonomiskā modeļa maiņa 

Vēl viens satraukuma iemesls ir Ķīnas IKP izaugsme, kuru valsts varas iestādes šogad prognozē 7%, bet lielākā daļa analītiķu - 6-6,5% apmērā. Kā norāda Āzijas Attīstības bankas (ĀIB) eksperti, Ķīnas IKP izaugsme palēninās galvenokārt fundamentālu faktoru, tādu kā demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pārorientēšanās uz vietējo tirgu, pieprasījuma krituma attīstītajās valstīs iespaidā. Tāpat ĀIB kā papildu pierādījumus Ķīnas ekonomikas vājumam min arī eksporta apjomu un investīciju kritumu.

Banka gan norāda, ka valstī turpina augt tādi svarīgi rādītāji kā mazumtirdzniecības vai mājokļu būvniecības apjomi, tāpat šā gada pirmajos sešos mēnešos tikai pilsētās radīts 7,2 miljoni jaunu darba vietu, galvenokārt apkalpojošajā sfērā, bet darba algas pieaugums saglabājies spēcīgs un nepārtraukts. Šie un vēl virkne citu datu, pēc daudzu analītiķu domām, liecina par to, ka Ķīnas vadības apgalvojumi - valsts ekonomikas problēmas saistītas galvenokārt ar pāreju no ekonomikas, kas orientēta uz eksportu, uz tādu ekonomiku, kas orientēta uz iekšējo patēriņu, lielā mērā atbilst patiesībai. Arī ĀIB Ķīnas ekonomikas perspektīvas vērtē kā cerīgas, vienlaikus norādot, ka valsts šogad diezin vai sasniegs solīto 7% izaugsmi, lai arī neatradīsies tālu no šī rādītāja.

Eksports un imports 

Globālo ekonomiku un starptautisko tirdzniecību tomēr visvairāk ietekmē Ķīnas eksporta un importa rādītāji. Kā liecina statistikas dati, eksporta (izteikta ASV dolāros) kritums šā gada augustā bija 5,5%, salīdzinot ar tādu pašu laikposmu 2014. gadā, savukārt importa apmēri ASV dolāros augustā kritās par 13,8%, kas deva pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci 60,24 miljardu ASV dolāru apmērā. Atbilstoši State Information Center un China Development Bank aplēsēm Ķīnas eksports, salīdzinot ar 2014. gadu, šogad tomēr pieaugs par 2%, kamēr imports kritīsies par 10%. Daudzi analītiķi gan šaubās par eksporta kāpumu, pat neņemot vērā augusta pirmajā pusē īstenoto juaņas devalvāciju. Efekts no šīm darbībām, pēc ekspertu domām, gan būs redzams galvenokārt tikai nākamajā gadā.

Tikmēr importa vērtības kritums ietekmē galvenokārt citas attīstības valstis, kuras nodrošina Ķīnas rūpniecību ar izejvielām. Mazinoties pieprasījuma pēc izejvielām izaugsmei, krītas to cenas, kas savukārt noved pie izejvielu eksportētāju ieņēmumu jūtamas samazināšanās un problēmām to ekonomikās.

Izejvielu cenu krituma rezultāts savukārt ir pieprasījuma pēc ārvalstu precēm kritums attīstības valstīs un līdz ar to arī visas starptautiskās tirdzniecības jūtams kritums. Politiķi un ekonomisti gan mierina sabiedrību ar domu, ka ļoti zemas, tāpat kā ļoti augstas derīgo izrakteņu cenas nevar pastāvēt ilgi, tomēr izejvielu cenu stabilizēšanās visiem pieņemamā līmenī tiek solīta labi ja nākamajā gadā.

Tiek gan arī norādīts, ka Ķīnas ekonomikai zemas izejvielu cenas tikmēr ir ieguvums, nevis zaudējums. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lietuvā avarējot DHL lidmašīnai, viens bojāgājušais

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai nokritusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatperson...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits