Tiesa lēmumu par aizturēšanas ordera izdošanu pieņēma pēc tam, kad saņēma apsūdzības slēdzienu no Pakistānas Federālā izmeklēšanas biroja.
Šajā dokumentā uzsvērts, ka Mušarafs nespēja garantēt Bhuto drošību pirms viņa tika nogalināta pret viņu vērstā terorista pašnāvnieka uzbrukumā 2007.gada 27.decembrī. Šobrīd Mušarafs atrodas trimdā Londonā. Tomēr viņš bieži ceļo, uzstājas preses konferencēs, ir izveidojis jaunu partiju un paudis vēlmi atgriezties Pakistānā. 19.februārī bijušajam Pakistānas prezidentam jāierodas Ravalpindi tiesā uz noklausīšanos.
Mušarafa pārstāvis Favards Čaudrijs aģentūrai AFP paziņoja, ka bijušais Pakistānas prezidents nepakļausies orderim un uz noklausīšanos neieradīsies. "Nē, viņš neatgriezīsies [Pakistānā] uz noklausīšanos," viņš teica, piebilstot, ka orderis ir "pilnībā smieklīgs". Federālais izmeklēšanas birojs 7.februārī Ravalpindi tiesā iesniedza pirmo apsūdzības slēdzienu Mušarafa lietā. Tajā ir viena policista liecība, kurā apgalvots, ka visus rīkojumus par Bhuto drošību izdeva bijušais prezidents.
Bez tam bijušais Ravalpindi policijas priekšnieks Sauds Azizs atzina, ka tieši Mušarafs bija atbildīgais par ekspremjeres apsardzi demonstrācijā, kuras laikā viņa tika nogalināta Spridzinātāja pašnāvnieka uzbrukumā, kas bija vērsts pret Bhuto, gāja bojā 19 cilvēki, bet 56 cilvēki tika ievainoti.
Ekspremjere 1998.gadā devās trimdā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem viņai izvirzītu apsūdzību korupcijā dēļ, bet Pakistānas prezidents Pervezs Mušarrafs 2007.gada novembrī pēc savstarpējas vienošanās amnestēja Bhuto. Bhuto, kas ieguvusi izglītību Oksfordas un Hārvarda universitātēs, kļuva par pirmo valdības vadītāju sievieti kādā musulmaņu valstī, kad viņa tika apstiprināta par premjerministri 1988.gadā. Viņa bija šajā amatā līdz 1990.gadam, kā arī no 1993. līdz 1996.gadam. Benaziras Bhuto tēvs bija kādreizējais Pakistānas prezidents un premjerministrs Zulfikars Ali Bhuto, kurš dibināja Tautas partiju.