Samitā, kas tika sasaukts, lai mazinātu atšķirības uzskatos par rīcību arvien dziļākas finanšu krīzes novēršanai, līderi nevienojās par konkrētu atbalsta programmu visai Austrumeiropai un Centrāleiropai, jo pret to iebilda Vācijas kanclere Angela Merkele.
ES lielākā valsts Vācija ir paziņojusi, ka savienības dalībvalstīm ir jābūt gatavām savstarpēji palīdzēt, taču, nekonkretizēja, kā.
А.Merkele presei paziņojusi, ka palīdzības lielums «jānosaka katrai no Austrumeiropas valstīm atsevišķi». Pēc viņas teiktā, «nav saprātīgi» visām Austrumeiropas valstīm palīdzību piedāvāt vienotā kopumā, jo katrā no tām ir atšķirīga situācija. «Nevar salīdzināt smago situāciju Ungārijā ar stāvokli pārējās reģiona valstīs,» uzsvēra A.Merkele.
ES valstu līderi vienojās, ka kopīgo tirgu vajadzētu izmantot par ekonomikas atveseļošanās «dzinēju».
Brīdinot, ka ekonomikas lejupslīde var radīt šķelšanos Eiropā divas dekādes pēc komunisma valdīšanas beigām Austrumeiropā, Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčāņs teica: «Mēs nedrīkstam atļaut jaunam dzelzs priekškaram sadalīt Eiropu divās daļās. Deviņdesmito gadu sākumā mēs atkalapvienojām Eiropu. Tagad ir cits izaicinājums — vai mēs varēsim apvienot Eiropu finanšu un ekonomikas jomā!»