Gori cietušas arī divas ārzemju žurnālistu grupas, kuras aplaupītas, ziņo Dienas speciālkorespondents Gruzijā. To, iespējams, paveikušas bruņotas osetīnu militārās grupas, kas seko Krievijas armijas vienībām.
Trešdien liela Krievijas karaspēka kolonna no Gori pilsētas devās Tbilisi virzienā, un daži krievu karavīri jau jokoja, ka gatavojas ieņemt Gruzijas galvaspilsētu, ziņo AP. Taču vēlāk kolonna pagriezās uz citu pusi un devās uz pamestu Gruzijas armijas bāzi. Krievijas karaspēka vadība apgalvo, ka nolēmusi savākt ieročus un «demilitarizēt» šo zonu, lai ieroči nenonāktu iedzīvotāju rokās.
Kā ziņo A. Klimovičs, Krievijas armijas vienības, kas dienas pirmajā pusē bija tikušas līdz Orčosani ciemam, kurš atrodas aptuveni 40 km no Tbilisi. Novērojumi liecināja, ka armija bija gatava izvietot teltis un palikt ciemā, tomēr pēkšņi devās atpakaļ uz Gori. Vietējie ciema iedzīvotāji, galvenokārt te bija palikušas tikai sievietes, bija ļoti uztrauktas un sabijušās, izvairoties no ciema centrālajām ielām un pārvietojoties pa krūmiem. Iedzīvotāji stāsta, ka bez krievu armijas te, iespējams, atrodas arī osetīni un čečenu 'brīvprātīgie', kuri bija sadzērušies un agresīvi.
Krievija un Gruzija principā piekritušas atbalstīt Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piedāvāto miera plānu, saskaņā ar kuru abas puses apņēmušās pārtraukt karadarbību un atkāpties uz pozīcijām pirms karadarbības sākuma. Miera līgumā mainīts punkts, kas paredzēja starptautiskas sarunas par Dienvidosetijas un Abhāzijas turpmāko statusu. Gruzija protestēja pret šādu formulējumu, jo par abu reģionu atdalīšanos no Gruzijas nevarot būt ne runas.
Arī galvaspilsētā Tbilisi kaut dzīve atgriezusies - trešdien strādāja gan bankas, gan veikali - cilvēki ir uztraukti, visi domā, kas notiks vakarā. A. Klimovičs ziņo, ka ir apstiprinājies, ka Gruzijas Aizsardzības ministrija ir devusi rīkojumu gruzīņu medijiem neradīt sižetus, kas raisītu paniku un satraukumu vietējos iedzīvotājos.
Gruzijas sakāve karā gan nozīmē, ka Tbilisi valdība faktiski zaudējusi cerības atjaunot savu varu Abhāzijā un Dienvidosetijā, kur saimnieko separātisti. Abhāzijas separātistu spēki ar Krievijas atbalstu padzinuši Gruzijas armiju no savas teritorijas, izsmejoši norādot, ka Gruzijas karavīri esot saņēmuši ASV apmācību vienīgi bēgšanā. Kara iznākums liecina, ka izgāzies Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili nodoms savaldīt separātistus. M.Saakašvili gan noraida apsūdzības, ka viņš izraisījis karu, uzbrūkot Dienvidosetijai. «1939.gadā Vācija stāstīja pasaulei, ka viņiem uzbrukusi Polija. 1939.gadā Somija «uzbruka» Padomju Savienībai. 1979.gadā Afganistāna «uzbruka» PSRS. Vai pasaule neko nav mācījusies?» vaicā M.Saakašvili.
Krievija apgalvo, ka karadarbībā Dienvidosetijā nogalināti vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju un 74 krievu karavīri. Gruzija ziņo par vismaz 175 upuriem. Gruzijas un Krievijas konfliktu trešdien apsprieda Eiropas Savienības ārlietu ministri, kas aicināja nekavējoties izbeigt karadarbību. ES piedāvā nosūtīt uz Dienvidosetiju novērotājus, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu. Rietumvalstis varētu iesaistīties miera uzturēšanā Dienvidosetijā, bet maz ticams, ka Krievija piekritīs izvest savus «miera spēkus» un aizvietot tos ar starptautiskiem spēkiem.
Nākamnedēļ stāvokli Gruzijā apspriedīs arī NATO valstu ārlietu ministri, ziņo Reuters. ASV prezidents Džordžs V.Bušs tikmēr nolēmis nosūtīt valsts sekretāri Kondolīzu Raisu uz Tbilisi, kā arī iesaistīt ASV armiju humānās palīdzības sniegšanā Gruzijai. «Krievijai jāpilda solījumi un jārīkojas, lai izbeigtu šo krīzi,» teica Dž.V.Bušs.
(papildināts viss teksts ar "Dienas" speciālkorespondenta no Gruzijas ziņoto)