papildināta - Īrijas referendumu ietekmēja spēcīga 'negatīvā' kampaņa

ok, es piekrītu tam, ka globalizācija nes tikai pozitīvus augļus; man ir viens būtisks iebildums - man nepatīk darba spēka imports/eksports. Un arī ideja par alternatīvā varianta izstrādi ir ļoti jēdzīga (kaut ļoti grūti realizējama - jo jau šo vienu variantu cepa gadiem) - jo tagad vēlētāji tiek nostādīti neērtā pozīcijā - ja, kas nepatīk, tad jābalso "nē", ka savukārt nozīmē lielu neskaidrību (jo neviens nevar pateikt kāds ir konkrēts plāns "nē" gadījumam. Vēlētājs tāpēc jūtas tā, ka viņu "spiež" uz to "Jā" un rezultatātā rodas nepatīkamas sajūtas un arī protesta balsojums "nē"formā. nevar gan īsti teikt, ka ES ir diktākā globalizācijas veicinātājā (jā, tā samazina barjeras iekšējā tirgū) , bet attiecībā uz pārējo pasauli, tā joprojām izvirza stingrus noteikumus (kā dēļ piemēram ķīniešu autoražotāji vismaz pāris gadus nebūs spējīgi pārdot savus auto ES tirgū). Un lauksaimniecības jomā ES ar 45 miljardu eiro subsīdijām ir ļoti "anti-globālistiska". Cukura industrija (kas paldies dievam tiek reformēta), bija labs piemērs - Centrālafrikā zemnieki izput vai sēž baisākā nabadzībā, jo viņu lētākais (klimatisku - jo audzēts no cukurniedrēm) cukurs nevar konkurēt ar subsidēto ES biešu cukuru. var jau baidīties, ka uznāks WW III un potenciālie pretinieki bloķēs piegādes no Centrālamerikas, bet nu šādi riski nav samērojami, lai no pārējo iedzīvotāju kabatas sponsorētu nekonkurētspējīgu industriju par miljardiem eiro pašmājās. Tad jau labāk šos miljardus iztērēt lietderīgāk, pirkt lētāku cukuru no 3.pasaules valstīm un ļaut arī tām attīstīties (kas ilgtermiņā nozīmē arī lielākas eksporta iespējas pašai ES). Var jau visādi kritizēt globalizāciju, bet tā tomēr ir visvairāk saistīta ar to, cik pārtikuši mēs te dzīvojam - jo vairāk tā tiks ierobežota, jo mazāk naudas (vidēji, protams) saņems algās. Un tā ir LIELĀ SĀPE, jo savs maciņš tomēr ir pirmā vietā; tāpēc jau tik daudz ķīniešu preces tiek pirktas. Tāpēc nebrīnīšos, ka sava maciņa dēļ tiks importēts darbaspēks. Kas manuprāt, jau būtu solis par tālu.

Bobiskom - Arī taisnība, neuzskatu ka globalizācija ir "absolūtais ļaunums". Taču patiesība vienmēr ir par vidu, absolūtā naturalizācija un noslēgšanās būtu otrs grāvis un kā absolūtās globalizācijas antagonisms, ne par matu labāks savam pretmetam. Runa ir par ko citu - vispasaules uzņēmējdarbība pati par sevi automātiski veicina globalizāciju, un tas ir pilnīgi saprotams, tad kāpēc vēl valdībām aktīvi jāpalīdz šajā procesā? Valdībām būtu jābūt kā stabilizējošajam, izvērtējošajam faktoram. Kaut vai par to pašu ES - tas jau rada iekšēju pretestību, ka augstprātīgi tiek uzspiesta tikai "vienīgā pareizā" alternatīva, tikai viena iespēja. Un pat tas, ka gudrie eirokrāti nav papūlējušies par izstrādāt alternatīvu variantu Īrijas negatīvajam balsojumam, nu, vai jūs uzticētu šāda tipa pieejas cilvēkiem vadīt savu uzņēmumu? Un par naturālo saimniecību (pilnīga viensētu tipa naturalizācija kā divdesmitajos protams, neiespējama, un tas arī nav vajadzīgs, nebūsim naivi romantizēti) cenšos produktus pirkt "pa taisno", bet protams, mani pirkumi kā piliens jūrā. Globalizētie lieluzņēmumi ir pārāk spēcīgi, lai mazie spētu konkurēt bez valsts atbalsta, jo globalizāciju radīja brīvais tirgus, bet tā kļuvusi par tirgus pretmetu. Par valstvīriem - neizprotu, kāpēc jāatbalsta to, kas tāpat ir spēcīgs, vai tad valsts uzdevums nav harmonizēt savus iekšējos procesus? Piemēram kā Japānā? Bailes, man gan tīri cilvēcisku iemeslu pēc labāk patiktu vārds bažas, par nākotni protams, un kāpēc nezināms un naizkaidrots process, kas notiek pats par sevi, vēl ir arī augstākajā līmenī jāpaātrina? Vai mums ir skaidrs, kurp ejam, vai ejam gluži kā amoka skrējienā? Pa kādu brīsniņu taču vajag arī pasēdēt un padomāt!

Ir viens milzīgs PLUSS visai šai lietai - ja Tev ir tāda vēlēšanās tu vari izvairīties no visas šīs globalizācijas - sākot ar tik radikālu variantu kā naturālā saimniecība, vai reālistiskāk: pirkt preces cik vien iespējams no vietējiem ražotājiem, un ir daudz tādu darbu, kuru pieprasījums rodas tikai te uz vietas. Bet tāpēc nav citus jānostāda uz šādas takas. Efektivitātes iemesls ir cilvēku nezūdošais dzinulis strādāt mazāk un dzīvot labāk. Nedomāju, ka cilvēku vairums gribēs no tā atteikties. Globalizācijas dzinējspēks Nr1 ar milzonīgu atrāvienu no pārējiem iemesliem ir cilvēku vēlme iegādāties lētākas un labākas preces. Var jau atkal vainot ne sevi, bet valdību, bet tā būtu tāda sevis mānīšana. Un vēl es domāju, ka globalizācija nepatīk, jo rada bailes no nezināmā ( konkurence paliek arvien stingrāka, jākonkurē ar lētāka darba spēka valstīm, kā tas beigsies nav zināms). tas rada nedrošības sajūtu. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka globalizācija ir drošības pamats pasaulē Nr.1, jo visi ir tik saistīti, ka karam nav jēgas.

Paladīju BBc komentārus - ļoti sakarīgas domas (likumsakarīgi - jo BBC filtrē un gānīšanos un nejēdzības neliek). galvenais arguments pret - ka negribam dziļāku politisko integrāciju, ekonomiskā sadarbība ir OK, bet politiski gribam paturēt pašu politiķiem (normālā valstī, tātad pašiem) tiesības izlemt politiskus jautājumus. Es personīgi domāju, ka Lisabonas līg. bija OK, bet tālāka integrācija man diez vai man patiktu. Ja ES pilsoņi jūt, ka tālāka integrācija nav vajadzīga man nav problēmu to akceptēt. Man ir problēmas akceptēt to, ka tiek balsots pret visādu muļķīgu iemeslu dēļ. Piemērs par banāniem ir klasisks, bet neviens jau neaizdomājas līdz tādu noteikumu pieņemšanas iemesliem. Kāpēc tas tiek regulēts? Ne jau regulēšanas pēc. Bet, piemēram, lai importētāji nešmauktu ES pilsoņus nodokļos, uzrādot visus banānus par lopbarības banāniem, lai maksātu mazākas muitas. Tā kā ES ir brīvā tirdzniecība, tad visām valstīm jābūt saskaņotām prasībām, tāpēc arī tādi noteikumi. Par to birokrātiju es vienmēr pasmīnu. A kā tad vēl savādāk - ja var 26 valstis saskaņot visus šos noteikumus un regulēt mūsdienās tiks sarežģīto starpvalstu tirdzniecību, it sevišķi pakalpojumu jomā. Ja vērtē pēc klasiskiem standartiem, tad darbinieku skaits uz tādu budžetu kāds ir ES ir ļoti sakarīgās robežās un korupcijas līmenis ir ārkārtīgi zems. Kas mani personīgi izraisa cieņu.

Nu un kurš maksā par neskaitāmajiem birojiem un departamentiem, ar kuriem pilna Rīga un Brisele? Ļoti labi palikuši atmiņā atmodas sākumā sastopamie raksti par birokrātijas būtību, birokrātijas pamatprincips, kā tiek radīts arvien vairāk darba imitācija, lieki cirkulāri, dekrēti, kuriem tikai viens mērķis - birokrātiskā aparāta pašbarošana, pateicoties kuram viena birokrāta vietā nepieciešami trīs, un piramīda var pieaugt līdz bezgalībai. Iepriekšējos komentāros lasīju ka nevar salīdzināt ES ar bijušo PSRS - piedodiet, taču birokrātiskā aparāta veidošanas ziņā ES pat pārspēj bijušo savienību. Par lielajiem uzņēmumiem - milzīgā NY blackout laikā atrados netālu no pilsētas, kad viena kļūme datorā atstāja bez elektrības visu austrumu piekrasti, absolūta visa milzīgās megapoles dzīve vienā mirklī bija paralizēta. Tās ir tieši kolosālās efektivitātes sekas - jo lielāka efektivitāte, vadāmības iespējas, jo lielāka ievainojamība. Lieluzņēmumi spējīgi pastāvēt un būt efektīvi tikai un vienīgi pateicoties transporta sistēmai, bet līdz ar to automātiski padziļinās mūsu atkarība no tresās pasaules naftas valstīm. Par Lielupes piesārņošanu, protams piekrītu, bet vai slēgšana bija vienīgais ceļš? Kāda situācija bija ar Reinas upi septiņdesmitajos, bet vai tāpēc tika slēgti Reinzemes uzņēmumi? Nē, tika pieprasīts efektivizēt attīrīšanu (un daudzviet tolaik to pat ieviest), arī Bonnas valdība palīdzēja. Vēl par ES - praktiski bezmaz vai visi lēmumi tieši padziļina jau tā visaptverošo globalizāciju, nevis cenšas to kaut vai mīkstināt. Bet globalizācija nozīmē efektivitāti, jā, bet līdz ar to arī atakarību no specializācijas, un dabā specializējušies organismi izdzīvo tikai un vienīgi specializētos apstākļos.

Vai nebūtu prātīgāk, jā, dotajos apstākļos mākslīgi, bez tieša ekonomiskā izdevīguma, saglabāt arī sīkās saimniecības, tieši kā rezerves variantu sabrukuma gadījumā? +++ un kas par to maksās? Tad tam jābūt entuziastu labprātīgam ziedojumam. Iepriekšējā komentārā Jūs pieminat "iznīcināto" cukura rūpniecību, tad jautājums, ja mēs savu vietējo cukuru varam pārdot tikai vietējā tirgū, jo ar ES nevaram sacensties izmaksu dēļ, vai tas ir to vērts? Ja atceramies, kā Lielupē cukura dēļ sprāga zivis, tad man liekas, ka ne ( ekoloģiskā katastrofa, kuru Jūs pieminat). Ne visai izprotu Jūsu prognozēto un gaidīto sabrukumu. Prakse rāda, ka tieši lieli, labi strukturēti, dažādu produkciju ražot spējīgi uzņēmumi, saimnieciskas krīzes pārcieš vieglāk par sīkiem uzņēmumiem.

Zini, tiešām palasi tos BBC komentus. Tie cilvēki izsaka ļoti sakarīgas domas, kurām nav nekāda sakara ar prasībām pēc subsīdijām nelielām 2 govju un 3 vistu fermām . Drīzāk jau absurdo varētu saskatīt ES prasībās pēc taisnajiem banāniem. - Mēs gribam ekonomisko integrāciju, bet negribam politisko. - Viens saka, ka izlasījis, bet šai dokumentā neatrod atbildes, kas ko izvēlē, ieceļ, lemj utt. - Iebilst pret to, ka tiek liegtas vēlētāju demokrātiskās tiesības izteikt referendumos savu viedokli, kā to dara Īri, utt.,

Nē, nedomāju, ka va reducēt tikai uz "saprata/nesaprata", tie paši lauksaimnieki Īrījā balsoja pret citu iemeslu dēļ, visādi globalizācijas pretiniekieki arī. Bet to daļa, kas "nesaprata" bija tik būtiska, ka izšķīra balsojumu. Un tas, ko es saskatu, ka tā nav tikai Īrijas problēma - visā Eiropā ir milzīga kvalitatīva atšķirības starp to cik informēts ir vēlētājs par lokālajām lietām un politiskajiem procesiem un to, kas notiek ES līmenī. Jo par ES līmeni cilvēki interesējas un saņem mazāk informācijas nekā par lokālajām lietām. Plus vēl ES lietas ir krietni komplicētākas, kas stipri mazina vēlmi tajās iedziļināties. Līdz ar to ir daudz nezināšanas. Un kur ir daudz neizprotamā, tur ir arī bailes.ES tā ir milzu problēma, kurai grūti atrast risinājumu - jo skaidrs, ka no demokrātijas principiem jau neatteiksies ( citādi visu ES projektu varētu izmest miskastē, tad tas nomirtu ļoti ātri) - bet kā jēdzīgi nodot vēlētājam info par to, kas notiek ES lietās? Domāju, ka ES neturpināsies nekāda dziļāka integrācijas kamēr šajā jautājumā nebūs kāda eleganta risinājuma

Jā, bet ir jau viena nelaime, globalizētu, centralizētu ekonomiku izdevīgāk vadīt, piekrītu, bet līdz ar to krīzes, ekonomiskās vai ekoloģiskās (jekbura ekoloģiskā katastrofa neizbēgami atsauksies ekonon\miski), gadījumā arī daudz ievainojamāka. Teiksim, sabrūkot transporta sistēmai, atkal vitāli nepieciešamas kļūs tās pašas Jūsu minētās trīs govju saimniecības, lielfermas tad nespēs eksistēt. Vai nebūtu prātīgāk, jā, dotajos apstākļos mākslīgi, bez tieša ekonomiskā izdevīguma, saglabāt arī sīkās saimniecības, tieši kā rezerves variantu sabrukuma gadījumā? Vai nebūtu laiks nedaudz padomāt, kur mēs ejam, vai mūsdienu situācija būs ilgstoša, un vai ejot tikai un vienīgi globalizācijas virzienā, beigās paši sevi nesagrausim? Tie paši gudrīši no ES virsotnēm - vai pat tas, ka nebija izstrādāta alternatīva īrijas negatīvam lēmumam, jau neliecina par vienvirziena domāšanu? Vai ES neatgādina vienā virzienā skrienušu raķeti, kamēr nav šķēršļi, lieliski, bet vai vadošie -krāti būs gatavi mainīties un reaģēt sabrukuma situācijā? Solis jau tā vispārājās globalizācijas turpmākajā padziļināšanā, pat bez diskusijas par iespējamām alternatīvām, to neliecina.

Kāpēc nepieciešams saistīt šos principus? +++ tādēļ, ka izejot tieši no ekonomiskiem apsvērumiem tiek pieņemti politiski lēmumi, bet, ja par "saimnieciskās dzīves unifikākciju" , tad mūsdienu tirgus diemžēl ir tik neatgriezniski globalizējies, ka censties konkurēt, turot sētā trīs govis, lai cik tas šķistu romantiski, ir neiespējami un tieši tādēļ tik mazām valstīm, kā Latvijai ir nepieciešama lemtspējīga ES, kur mēs spētu iegūt un noturēt savu tirgus nišu, bet ES lielvalstis nevarētu spēlēt tikai savas egoistiskās spēlītes, kā tas notika teiksim ar Krievijas - Vācijas gāzes vadu, piemēram.

riņķī apkārt - Politisko lēmumu pieņemšanas ziņā Jums piekrītu. Tikai nez kapēc arvien ciešākā centralizācija primāri noved pie saimnieciskās dzīves unifikākcijas, nevis efektīvāka Eiropas politiskās reaģēšanas mehānisma. Kāpēc nepieciešams saistīt šos principus?

Un vēl, aizmirsu piebilst. Vienīgā ieguvēja no tā, ka ES varbūt arī turpmāk pietiekami ātri nespēs pieņemt vienotus, efektīvus lēmumus ir Krievija. Kremlis pat neslēpj to, ka viņiem daudz vienkāršāk ir runāt ar katru ES lielvalsti atsevišķi, nevis ar visu ES kopā. Kāds ieguvums no šādas situācijas ir Latvijai?

Malači īri! Viņiem ir stingrs mugurkauls, nevis kā mūsu mīkstčauļiem.

vei tiesham eirokratiem nepielec, ka vinus nemiil un negrib. Vispirms konstituciju meeginaaja mums uzgruust, tad apgraizito konstituciju Lisabonas liiguma formaa. Tikko patiesi demokratiski var izteikties, taa vini zaudee. Tehniskos lemumus vajag pienemt, bet beigt sho bezgaliigo zhvadzeshanu par demokratiskajaam Eiropas kopeejaam veertiibaam, funkciju atdoshanu Briselei, migrantu ieveshanu utt. Tautas grib dziivot katra pa savam, nevis peec kaada diktata no Briseles.

“Lauksaimniekiem Īrijā ir ļoti liela ietekme un viņu noskaņojums attiecībā pret ES ir negatīvs tās lauksaimniecības politikas dēļ,” Bet lūk arī atslēgas vārdi visai šajai problēmai! Un nevajag vadošajai krātijai augstprātīgi pukstēt, ka cilvēki muļķi, lūk neko nesajēdz un nesaprot. Piedodiet, bet mūsdienu Eiropas situācija pēc būtības sāk ļoti atgādināt Romas norietu ar augstprātīgu, no reālās dzīves atrautu aristokrātisku nomenklatūru. Arī personiski es balsotu pret, un pamats manam balsojumam būtu tā pati nelaimīgā iznīcinātā cukurrūpniecība. Labi, saprotu visas uzņēmējdarbības aprēķinu argumentus, bet katra iznīcināta nozare samazina mūsu valsts faktisko neatkarību, mēs kļūstam atkarīgāki no tās pašas Eiropas. Šodien tas ir ekonomiski izdevīgi, piekrītu, bet ja situācija radikāli mainās? Ja sākas decentralizācijas, valstu noslēgšanās process (un pēc elementāra svārsta likuma tas ir neizbēgams, jautājums kādā mērā) kur mēs liksimies ar savu bezierunu padevību centram? Un politologu pļurkstēšana, piedodiet, ka nozīmīgākos lēmumus jāpieņem nevis referendumos, bet valdību līmenī, jāpadomā ko viņi īsti runā. Savādāk iznāk princips "jānomaina tauta". Un kāpēc bezmaz vai visās Eiropas valstīs cilvēki ir neapmierināti ar savām valdībām, vai nebūtu laiks meklēt un mainīt šīs neapmierinātības cēloņus? Taču valdības ir tautas, nevis tautas valdību dēļ!