UNESCO Izpildpadoma lēmumu atbalstīt Palestīnas lūguma izskatīšanu UNESCO Ģenerālajā konferencē pieņēma sēdē trešdien Parīzē, 40 valstīm balsojot par, četrām - pret, bet 14 - atturoties. UNESCO Izpildpadomē ietilpst 58 valstis, to vidū arī Latvija.
Pret balsojušās valstis bija ASV, Latvija, Rumānija un Vācija, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz amatpersonu neoficiāli teikto.
Palestīnas lūgums par uzņemšanu UNESCO ar dalībvalsts tiesībām tiks izskatīts UNESCO Ģenerālās asamblejas sesijā, kas 25.oktobrī sāksies Parīzē.
Lai UNESCO Palestīnu uzņemtu dalībvalsts statusā, par to UNESCO Ģenerālajā asamblejā jānobalso divām trešdaļām no 193 UNESCO dalībvalstīm. Pašlaik Palestīnai UNESCO ir novērotājas statuss.
Palestīnas lūgumu par spīti ASV un Francijas diplomātiskajam spiedienam ierosināja atbalstīt UNESCO izpildkomitejā ietilpstošās arābu valstis.
Palestīnas dalība UNESCO būtu ne tikai diplomātiska uzvara, bet arī dotu Palestīnai tiesības savus vēstures un kultūras pieminekļus pieteikt iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa 23. septembrī iesniegto lūgumu ANO atzīt Palestīnu kā valsti un uzņemt to ANO sākusi izskatīt ANO Drošības padome, kuras balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. ASV ir veto tiesības Drošības padomē un tās jau paziņojušas, ka izmantos savas veto tiesības, ja Drošības padome nolemtu atbalstīt Palestīnas uzņemšanu ANO dalībvalsts statusā.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta.
ASV uzsver, ka pirms Palestīnas atzīšanas par valsti par Palestīnas statusu ir jāpanāk vienošanās Izraēlas un palestīniešu sarunās. Izraēlas un palestīniešu miera sarunas ir nonākušas strupceļā, jo Izraēla turpina ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās.
Jāpiebilst, ka Latvijas Ārlietu ministrija, komentējot balsojumu par Palestīnas uzņemšanas UNESCO jautājuma nodošanu izlemšanai UNESCO Ģenerālajai konferencei,norāda, ka Latvija atbalsta palestīniešu dalību UNESCO un citās organizācijās, taču visam procesam ir jānotiek loģiskā secībā. Vispirms jānotiek tiešajām sarunām, kurām jānoved pie Palestīnas valstiskuma izveides. Pēc tam tai ir jākļūst par ANO dalībvalsti, kas automātiski tai dod tiesības uz UNESCO dalībvalsts statusu, norādīts ĀM paziņojumā.
Palestīnas pašpārvalde ir iesniegusi pieteikumu kļūšanai par pilntiesīgu ANO dalībvalsti, un pašlaik notiek šī pieteikuma izskatīšanas process ANO Drošības padomē. Kamēr nav atrisināts jautājums par Palestīnas pašpārvaldes statusa maiņu ANO, nav pietiekama pamata lemt par tās dalību UNESCO vai citās ANO sistēmas specializētajās institūcijās. Latvija ir vienmēr iestājusies pret šo institūciju politizāciju, skaidro ĀM.
Latvija nevēlas, ka šis jautājums varētu kādā mērā ietekmēt vai apdraudēt politisko procesu Ņujorkā un Kvarteta aktivitātes attiecībā uz Tuvo Austrumu miera sarunu turpināšanu, piebilsts paziņojuma noslēgumā.