Norvēģijas Nobela komiteja norāda, ka OPCW darbības svarīgumu aktualizējuši nesenie notikumu Sīrijā, kur "atkal pielietoti ķīmiskie ieroči, apliecinot nepieciešamību pastiprināt cīņu pret šādiem ieročiem".
"Pirmā pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika pielietoti ievērojamā apjomā. Ženēvas konvencija 1925.gadā aizliedza ķīmisko ieroču lietošanu, taču ne ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā pasaules kara laikā ķīmiskos līdzekļus pielietoja Hitlers savu masu iznīcināšanas plānu realizācijā. Kopš tā laika ķīmiskos ieročus neskaitāmas reizes pielietojušas gan valstis, gan teroristi," teikts komitejas paziņojumā.
1992.-1993.gadā izstrādātā starptautiskā konvencija aizliedza arī šādu ieroču ražošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997.gadā un tai pievienojušās 189 valstis.
Kopš konvencijas stāšanās spēkā OPCW nenogurdināmi strādājusi, veicot pārbaudes, ieroču iznīcināšanu un pielietojot citus līdzekļus, lai izskaustu ķīmisko ieroču krājumus pasaulē.
"Dažas valstis vēl joprojām nav OPCW dalībvalstis. Noteiktas valstis nav ievērojušas noteikto termiņu - 2012.gada aprīli - ķīmisko ieroču krājumu iznīcināšanai. Tas īpaši attiecas uz ASV un Krieviju," teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Piešķirot Nobela miera prēmiju OPCW, Nobela komiteja vēlas dot savu ieguldījumu ķīmisko ieroču izskaušanā, teikts paziņojumā.
Miera prēmijas komitejai šogad bija izvēle no rekordliela kandidātu loka - 259 pretendentiem, kuru vidū ir 209 personas un 50 organizācijas.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Eiropas Savienībai (ES).
Papildināta visa ziņa