"Kaujinieki apšauda militāros objektus, ir fiksēti neskaitāmi mēģinājumi izvērst teroristisko darbību citos valsts reģionos, konkrēti - Harkovas apgabalā," sacīja Lisenko.
Savukārt Harkovas apgabala administrācijas vadītājs Igors Baluta pirmdien paziņoja, ka kopš aprīļa sākuma apgabalā aizturēti 314 aktīvi separātisti.
"No 6.aprīļa aizturēti 314 aktīvi separātisti. Galvenie separātisma kustības vadītāji Harkovas apgabalā ir noteikti un saukti pie atbildības," savā "Facebook" lapā raksta Baluta. "Mēs neapstājamies un turpinām ar likumīgām metodēm nodrošināt mieru un kārtību mūsu reģionā."
Lisenko arī paziņoja, ka kaujinieki un Maskava atbildību par pamiera režīma pārkāpumiem mēģina novelt uz Ukrainas karavīriem.
"Konkrēti, tiek izplatīti paziņojumi, ka Ukrainas drošības spēku pārstāvji it kā Ukrainas austrumu pilsētās apšauda dzīvojamos namus, kā arī Krievijas Federācijas robežsardzes un muitas dienestu objektus. Tomēr ir noskaidrots, ka teroristi Slovjanskā aktīvi izmanto artilērijas iekārtu, šauj no tās uz pilsētas dzīvojamo namu kvartāliem. Tā vakar, teroristiem veicot Slovjanskas artilērijas apšaudi, ievainoti divi pensionāri, nodarīti postījumi dzīvojamam namam. Apšaudītas arī Valsts autoinspekcijas ēkas," sacīja Lisenko.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko piektdienas vakarā paziņoja, ka vienpusēji izsludinātā ugunspārtraukšana valsts austrumos tiek pagarināta uz 72 stundām. Prezidents norādīja, ka cer šajā laikā panākt progresu sarunās par viņa piedāvāto miera plānu.
Daļa separātistu līderu arī paziņojuši, ka ievēros ugunspārtraukšanu, kamēr citi to noraidījuši.
Iepriekš Kijevas vienpusēji izsludinātās ugunspārtraukšanas termiņš beidzās piektdien plkst.22, taču tagad tas pagarināts līdz pirmdienai, 30.jūnijam, plkst.22.
Atbilstoši Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām situācija pretterorisma operācijas zonā joprojām saglabājas spraiga. Neraugoties uz vienošanos par pamieru, teroristi Doņeckas un Luhanskas apgabalos turpina apšaudīt kontrolpunktus, kā arī uzbrūk drošības spēku kolonnām.
Savukārt Krievija pie robežas turpina koncentrēt karaspēku.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Papildināts viss teksts.