Piektdien Briselē aizvadītajā dalībvalstu vēstnieku sanāksmē panākta principiāla vienošanās par vēl 15 Krievijas pilsoņu un piecu Krimas uzņēmumu iekļaušanu "melnajā sarakstā", taču galīgais lēmums pirmdien būs jāpieņem ES ārlietu ministriem.
Pirms tam vēstnieki ceturtdien panāca sākotnējo vienošanos, kas paredz paplašināt Krievijas sankciju juridisko pamatu.
Līdzšinējais juridiskais pamats sankciju noteikšanai paredz, ka ES var vērst sankcijas pret personām, kuras ir "atbildīgas" par notikumiem Ukrainā, kā arī pret "organizācijām, kas saistītas ar" šīm personām.
Jaunais juridiskais pamats paredzēs, ka sankcijas varēs noteikt arī personām un uzņēmumiem, kuri "guvuši labumu" no notikumiem Krimā.
"Tas ir nedaudz labāk. Taču tas joprojām neļauj ES vērsties pret patiesi svarīgajiem cilvēkiem Maskavā," tīmekļa medijam EUobserver atklāja kāds vārdā neminēts ES diplomāts.
Savukārt kāds cits avots ES norādīja: "Mēs joprojām esam tajā līmenī, kuru mēs dēvējam par "otrās pakāpes" sankcijām, vēršanās pret atsevišķām personām, nevis "trešajā pakāpē," kurā notiktu vēršanās pret Krievijas ekonomikas nozarēm."
ES lemj par sankciju paplašināšanu Krievijai, neraugoties uz trešdien izskanējušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka Krievija esot atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, un aicinājumu separātistiem atlikt svētdien paredzētos "referendumus".
Taču prokrieviskie separātisti uz Putina aicinājumu neatsaucās un svētdien plāno rīkot "referendumus".
Tikmēr NATO un ASV paziņojušas, ka nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par Krievijas karavīru atvilkšanu no Ukrainas robežas.
Vēl kāds informācijas avots ES atklāja, ka jaunās sankcijas nebūs saistītas tikai ar gaidāmo "referendumu".
"Ir arī 9.maija militārās parādes Maskavā un Krimā, tādēļ mēs lūkosim, kādu vēstījumu tās nesīs. Notikumi attīstās, un mums jāredz, kas notiks. Tā būs gara nedēļas nogale," norādīja vārdā neminētais avots.
Tikmēr pašā ES joprojām ir atšķirīgi viedokļi par vēršanos pret Krieviju.
Bloka austrumu dalībvalstis, kuras savulaik atradās aiz dzelzs priekškara, Ziemeļvalstis un Lielbritānija atbalsta vēršanos pret Krievijai svarīgām interesēm. Tikmēr Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija un Spānija ir daudz piesardzīgākas šajā jautājumā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.