Belbekas bāzē pie Sevastopoles, kur Ukrainas karavīri priekšpusdienā mēģināja sākt sarunas par krievu ielenktajām bāzes daļām, atskanējuši krievu karavīru raidīti šāvieni gaisā un sarunas nav izdevušās, vēsta ārvalstu mediji.
Pašlaik zināms, ka Krimā pašlaik atrodas apmēram 16 000 krievu karavīru, norādījis Ukrainas pārstāvis ANO. Patlaban gan Krievijas karavīri ir atgriezušies bāzēs.
Tikmēr Ukrainas parlaments pieprasījis Krievijai izvest militārās vienības no Krimas un atsaukt savus karavīrus uz pastāvīgajām dislokācijas vietām.
Neviena Ukrainas bruņoto spēku armijas daļa, neviens garnizons vai karakuģis nav pakļāvies Krievijas karavīru ultimātam nolikt ieročus un zvērēt uzticību pašpasludinātajai "Krimas valdībai". Par to paziņojusi Ukrainas jūras spēku pavēlniecība, vēsta radio Brīvība.
Atskaitot bijušā Ukrainas jūras spēku komandiera Denisa Berezovska nodevību, neviens cits Ukrainas karavīru dezertēšanas gadījums Krimā nav konstatēts.
Naktī uz otrdienu nav notikuši triecieni un uzbrukumi armijas daļām, kaut arī situācija ap tām saglabājas saspringta, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Krimas pārstāvniecības mediju centra priekšnieks Vladislavs Seļezņovs.
Pie Ukrainas jūras spēku štāba Sevastopolē un krasta apsardzes štāba Simferopolē ir palielinājies prokrievisko aktīvistu un "pašaizsardzības" vienību biedru skaits. Krievijas puse skaidro, ka nopietni bruņoto cilvēku grupas bez atpazīšanas zīmēm, kas kopš piektdienas Krimā izvietotas ap visiem stratēģiski svarīgajiem objektiem, ir "stihiski radušās Krimas iedzīvotāju pašaizsardzības vienības". Par to, ka tie patiesībā ir Krievijas karavīri, nav nekādu šaubu. Šādu pārliecību arī pauž augstākās Ukrainas amatpersonas un Rietumu valdības, notikušo dēvējot par Krievijas militāru intervenci Ukrainā.
Saņemti ziņojumi, ka Strēļu līča apkaimē, Sevastopolē, kur ir dislocēti karakuģi "Slavutič" un "Ternopiļ", kā arī īpašo jūras operāciju vienība, ieradušies divi autobusi ar bruņotiem cilvēkiem. Informācija par šiem procesiem tiek precizēta, sacīja Seļezņovs. Līci joprojām bloķē Krievijas kuģi.
UNIAN ziņo, ka Krievija plānojot Krimā ievest līdz pat 25 000 karavīru, ko pieļaujot līgums par Melnās jūras floti, izteicies Krievijas pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.
"Pēc līguma, kas mums ir par Melnās jūras floti, tur var būt 25 000 [militārpersonu]. Viņi pašlaik darbojas tā, kā uzskata par vajadzīgu, lai aizsargātu savus objektus un liktu šķēršļus ekstrēmisma izpausmēm, kas varētu novest pie kaitējuma civilpersonu dzīvībai un veselībai," ANO Drošības padomes sēdē pavēstījis Čurkins.
"Varbūt mūsu ukraiņu kolēģi šīs darbības uzskata par pārmērīgām, taču tās tiek pilnībā saskaņotas ar Krimas autonomās republikas varas pārstāvjiem," sacīja Čurkins.
Krievijas Melnās jūras flotes komandieris Aleksantrs Vitko Ukrainas spēkiem Krimā pirmdien izvirzīja ultimātu padoties, pretējā gadījumā tiek draudēts ar militāru triecienu, vēstīja Interfax. Vienlaicīgi, atsaucoties uz amatpersonu Krievijas Melnās jūras flotē, Interfax ziņoja, ka Maskava noliedz medijos izskanējušo informāciju par ultimātu.
Vitko paziņojums sekojis īsi pēc Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva telefonsarunas ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džo Baidenu.
Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka no Krievijas puses tiek gatavots arī sauszemes uzbrukums - pirmdien novērota karaspēka un bruņutehnikas koncentrēšanās pie Harkovas, Luhanskas un Doņeckas apgabalu robežām.
Tajā pašā laikā, kā vēstīja Ukrainas ģenerālkonsuls Rostovā pie Donas, Krievijas Rostovas apgabala gubernators devis rīkojumu Kuibiševas apgabalā sākt iekārtot nometnes Ukrainas bēgļu uzņemšanai.
Krievijas premjers Medvedevs norādījis, ka Krievijas darbību motivācija ir aizsargāt visu Ukrainas pilsoņu intereses, kā arī Ukrainā un it īpaši Krimā esošo Krievijas pilsoņu intereses, kā galveno apdraudējumu cilvēkiem minot labējos radikāļus.
Pievienotas 5. līdz 9.rindkopas