Par Islandes prezidentu ievēlēts neatkarīgais kandidāts Gudni Johannesons

Viņš ir vēstures pasniedzējs Islandes Universitātē.Pēc 36% biļetenu saskaitīšanas konstatēts, ka Johannesons ieguvis 38,6% balsu.48 gadus vecais Johannesons kandidēt prezidenta vēlēšanās izlēma tikai aprīlī, kad atklātībā nonāca tā dēvētie Panamas dokumenti, kuros atklājās, ka ārzonās konti ir vairākiem augsta ranga Islandes politiķiem, tostarp toreizējam Islandes premjerministram Sigmunduram Dāvidam Gunnlaugsonam.Johannesons ir solījis atjaunot islandiešu ticību politiskajai sistēmai pēc gadiem ilgas politiķu iesaistes dažādos skandālos un valsts finanšu problēmām.Otrajā vietā ar 29,4% balsu ir pie partijām nepiederošā uzņēmēja Halla Tomasdotira, bet trešais ir bijušais premjerministrs Dāvids Odsons no valdošajā koalīcijā ietilpstošās labēji centriskās Neatkarības partijas ar 13% balsu.Pavisam sestdien notikušajās prezidenta vēlēšanās bija deviņi kandidāti.Islande 2009.gadā iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, bet sešus gadus vēlāk to atsauca. Johannesons līdzīgi lielākajai daļai salas iedzīvotāju iebilst pret iestāšanos ES.Islandē prezidentu ievēlē vispārējās vēlēšanās uz piecu gadu amata termiņu. Par vēlēšanu uzvarētāju kļūst kandidāts, kurš ieguvis vienkāršu balsu vairākumu. Prezidents var būt amatā neierobežotu skaitu termiņu pēc kārtas.Prezidentam Islandē pārsvarā ir ceremoniāla loma, viņš ir konstitūcijas un tautas vienotības sargātājs, tomēr konstitūcija ļauj prezidentam atlaist parlamentu, uzlikt veto parlamentā pieņemtiem likumiem un nodot tos tautas nobalsošanai, lai gan šīs pilnvaras Islandē tiek reti izmantotas.Pašreizējais Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons iepriekš paziņoja, ka tomēr nekandidēs prezidenta vēlēšanās uz sesto amata termiņu. 73 gadus vecais Grimsons ir Islandes prezidents kopš 1996.gada.Rudenī Islandē gaidāmas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas valsts politikā ir nozīmīgākas nekā prezidenta vēlēšanas.