ASV varas iestādes nolēmušas izbeigt izmeklēšanu Sibīrijas mēra izplatīšanas lietā, jo izmeklētāji pārliecinājušies, ka 2001.gadā notikušo noziegumu pastrādājis amerikāņu zinātnieks Brūss Aivinss, kurš jūlija beigās izdarīja pašnāvību. 62 gadus vecais B.Aivinss pārdozēja medikamentus, jo zināja, ka varas iestādes plāno izvirzīt viņam apsūdzību. Ja viņš tiktu atzīts par vainīgu Sibīrijas mēra izplatīšanā, B.Aivinsam draudēja nāvessods.
Baidījās zaudēt darbu
Sibīrijas mēris ir ļoti bīstama, nāvējoša slimība, kuras izplatīšanās izraisīja paniku ASV neilgi pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem. Toreiz ar Sibīrijas mēri nomira pieci cilvēki, vēl 17 inficējās. Viņi saslima pēc tam, kad bija atvēruši aizdomīgas vēstules. Sākumā aizdomās tika turēti islāma teroristi, bet vēlāk izmeklētāju uzmanības lokā nonāca zinātnieki, kas strādāja ar mēra sporām.
B.Aivinss jau gandrīz 20 gadu strādāja ASV armijas laboratorijā, kur nodarbojās ar bioloģisko ieroču izpēti. Viņš mēģinājis izstrādāt vakcīnu pret Sibīrijas mēri, taču izmeklētājiem radās aizdomas, ka zinātnieks apzināti izsūtījis pa pastu Sibīrijas mēra sporas. 2001.gada vasarā un rudenī viņam bijušas problēmas darbā, jo vakcīna nav darbojusies tik labi, kā iecerēts. ASV valdība gribēja atteikties no vakcīnas ražošanas, tāpēc B.Aivinss, iespējams, baidījās zaudēt darbu. Pēc izmeklētāju domām, viņš nolēma izsūtīt pa pastu Sibīrijas mēra sporas, lai izraisītu paniku sabiedrībā un pārliecinātu valdību, ka šāda vakcīna ir nepieciešama.
Slepkavības ierocis
"Balstoties uz pierādījumiem, ko esam savākuši pret viņu, mēs esam pārliecināti, ka Aivinss bija vienīgais, kurš atbildīgs par šo uzbrukumu," secina prokurors Džefrijs Teilors. Izmeklētāji noskaidroja, ka B.Aivinsa laboratorijā bija Sibīrijas mēra sporas, kas bija identiskas tām, ko pa pastu saņēma uzbrukuma upuri. Izmeklēšanas pēdas veda uz kolbu ar Sibīrijas mēra paveidu, ko savā laboratorijā bija radījis B.Aivinss. Izmeklētāji secina, ka šī kolba bija "slepkavības ierocis".
Laikā, kad tika izplatītas Sibīrijas mēra sporas, B.Aivinss aizdomīgi bieži devies uz savu laboratoriju naktīs. Viņš nevarēja paskaidrot, ko darījis virsstundu laikā. Izmeklētājiem ir zināms, ka B.Aivinsam bija garīgās veselības problēmas, viņš žēlojies par depresiju un paranoju. Nesen viņš draudējis ar šaujamieroci izrēķināties ar visiem, kas mēģina viņu saistīt ar Sibīrijas mēra izplatīšanu. B.Aivinsa advokāti gan uzskata, ka pret viņu savāktie pierādījumi ir netieši un nebūtu pietiekami, lai viņu atzītu par vainīgu. Tagad lieta izbeigta aizdomās turamā nāves dēļ. ASV valdība nesen bija spiesta izmaksāt 5,8 miljonu dolāru kompensāciju citam zinātniekam, kurš nepamatoti turēts aizdomās par mēra izplatīšanu.