Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.
Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.
Pētījumā tika novērtētas piecas galvenās kibernoziegumu kategorijas: - tehniskie produkti/pakalpojumi (piemēram, ļaunprātīgas programmatūras kodēšana, piekļuve botnetiem, piekļuve apdraudētām sistēmām, rīku ražošana). Otrkārt - uzbrukumi un izspiešana (piemēram, pakalpojuma atteikuma uzbrukumi, izpirkuma maksa).
Trešā kategorija bija datu/identitātes zādzības (piemēram, uzlaušana, pikšķerēšana, kontu kompromitēšana, kredītkaršu kompromitēšana), ceturtā - krāpšana (piemēram, krāpšana ar avansa maksām, kompromitējošs e-pasts uzņēmumiem, krāpšana tiešsaistes izsolēs), bet piektā kategorija bija naudas izņemšana/naudas atmazgāšana (piemēram, krāpšana ar kredītkartēm, naudas mūļi, nelikumīgas virtuālās valūtas platformas).