ES līderi ceturtdienas rītā izstrādāja plašu vienošanos, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro.
"Es ceru, ka šis pirmais svarīgais solis var novest pie plašākas rīcības, lai palīdzētu atjaunot pasaules ekonomikas izaugsmi," vizītes laikā Filipīnās sacīja Zēliks.
Taču viņš uzsvēra, ka eirozonas līderiem nepieciešams pieņemt vēl grūtākus lēmumus. "Problēmas nevar atrisināt, pavicinot burvju nūjiņu. Tam būs nepieciešami reāli darbi," norādīja Zēliks. "Tas būtībā iegūst laiku, un jums to nepieciešams izmantot. Izmantojiet šo laiku, lai izveidotu pamatus izaugsmei."
Atbildot uz jautājumu, kādiem šiem pasākumiem vajadzētu būt, Zēliks sacīja, ka eirozonas valstīm nepieciešams īstenot tādas pašas strukturālas reformas, kādas realizēja Austrumāzijas ekonomikas, lai atgūtos no Āzijas finanšu krīzes 20.gadsmita 90.gadu beigās.
Tajā iekļautas nodokļu reformas valdības ienākumu bāzes paplašināšanai, infrastruktūras attīstība un tirgus atvēršana konkurencei, lai palielinātu produktivitāti.
Tāpat Zēliks sacīja, ka eirozonas parādsaistību krīze sākusi ietekmēt attīstības ekonomikas, akciju biržām vidēji samazinoties par 20%, valūtām piedzīvojot svārstības un eksporta perspektīvām pasliktinoties.