Pasaules problēmu lāpītājs

71 gadu vecais M.Ahtisāri jau vairākus gadu desmitus bijis iesaistīts miera sarunās dažādās pasaules malās, sākot no Namībijas un Indonēzijas līdz pat Kosovai un Ziemeļīrijai.Sen pelnīta atzinība Norvēģijas Nobela komiteja nolēmusi godināt M.Ahtisāri ieguldījumu miera veicināšanā, piešķirot viņam Nobela Miera prēmiju. "Šie centieni veicināja mieru pasaulē un "tautu brālību", kā to novēlējis Alfreds Nobels," savā paziņojumā piektdien uzsvēra Nobela komiteja. Miera prēmijas piešķiršana bijušajam Somijas prezidentam M.Ahtisāri izpelnījās pārsvarā labvēlīgas atsauksmes, jo vairākums komentētāju ir pārliecināti, ka viņš jau sen bija pelnījis šādu atzinību. "Es nepazīstu nevienu labāku kandidātu Nobela Miera prēmijai," atzina bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, kurš pats ir Miera prēmijas laureāts. "Viņš ir vienīgais man zināmais cilvēks, kurš veicinājis mieru trīs kontinentos: Āfrikā, Āzijā un Eiropā. Viņš vienmēr bija gatavs uzklausīt aicinājumu, lai padarītu šo pasauli labāku." M.Ahtisāri tiek slavēts par somiem raksturīgo sisu (somu valodas termins, kas aptuveni tulkojams kā "stūrgalvīga apņēmība, gribasspēks"). Jaunībā viņš apguva skolotāja profesiju, un arī pie sarunu galda viņš nereti izturējies kā skolotājs, kurš pacietīgi virza audzēkņus uz vēlamo rezultātu. "Taču man nav pārcilvēka spēju. Ja ļaudis nevēlas vienoties par mieru, es neko nevaru līdzēt," M.Ahtisāri savulaik atzina intervijā laikrakstam The Christian Science Monitor (CSM). Miera prēmijas pretendentu vidū M.Ahtisāri tiek minēts vismaz kopš 2000.gada. Pirms dažām dienām viņam tika piešķirta arī UNESCO Miera balva par mūža ieguldījumu miera veicināšanā pasaulē. "Somi šo notikumu gaidījuši jau vairākus gadus. Vienmēr ir bijušas runas par to, ka viņš varētu saņemt Miera prēmiju. Marti Ahtisāri sāka ar skolotāja darbu, bet vēlāk vienmēr bija iesaistīts miera procesos," Dienai stāsta Latvijā dzīvojošais somu žurnālists Juka Rislaki.Karēlijas bēglis M.Ahtisāri ir dzimis 1937.gada 23.jūnijā Karēlijas pilsētā Vīpuri. Pēc pāris gadiem sākās Ziemas karš, PSRS karaspēks uzbruka Somijai, kas zaudēja lielu daļu savas teritorijas (mūsdienās Vīpuri ir Krievijas sastāvā, tagad šī pilsēta pazīstama kā Viborga). M.Ahtisāri ģimene bija daļa no 400 000 somu, kas bija spiesti bēgt no Karēlijas un pārcelties uz citiem Somijas reģioniem. M.Ahtisāri atzinis, ka bērnības pieredze vēlāk viņam palīdzēja labāk izprast karadarbības dēļ cietušo cilvēku problēmas. "Es zinu, kā tas ir, kad tu esi bēglis, kas atkarīgs no citu žēlastības un kam nākas piemēroties," viņš teica intervijā CSM.Par pensiju vēl nedomā 1959.gadā M.Ahtisāri ieguva pamatskolas skolotāja diplomu, bet Somijas skolās viņš strādājis neilgu laiku. Drīz vien viņš devās uz Pakistānu, kur piedalījās vietējo skolotāju apmācībā. Starptautiskā pieredze viņam gāja pie sirds, un M.Ahtisāri nolēma veltīt savu dzīvi diplomāta karjerai. Viņš sāka strādāt Somijas Ārlietu ministrijā; pēc kāda laika tika iecelts par vēstnieku Tanzānijā. M.Ahtisāri labi izprata Āfrikas problēmas, un par vienu no viņa mūža darbiem kļuva līdzdalība Namībijas konflikta risināšanā. Viņš deva būtisku ieguldījumu sarunās, kas 1990.gadā vainagojās ar Namībijas neatkarības pasludināšanu no Dienvidāfrikas. Uzzinot par viņam piešķirto Nobela Miera prēmiju, M.Ahtisāri kā savu lielāko sasniegumu novērtēja tieši Namībijas sarunu vadīšanu. "Namībija bija vissvarīgākā, jo tas prasīja tik daudz laika," M.Ahtisāri atzina sarunā ar Norvēģijas telesabiedrību NRK. Vēl viens no viņa sasniegumiem bija 2005.gada miera līgums starp Indonēzijas valdību un Ačehas provinces separātistiem, kas piekrita izbeigt vairāku gadu desmitu ilgo konfliktu. Eiropā īpašu uzmanību M.Ahtisāri pievērsis bijušās Dienvidslāvijas konfliktu risināšanai. 1999.gadā viņš pierunāja toreizējo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču piekrist rietumvalstu noteikumiem, lai izbeigtu NATO aviācijas uzlidojumus, kuru mērķis bija apturēt slaktiņu Kosovā. M.Ahtisāri arī pēdējos pāris gadus bija pievērsies Kosovas problēmu risināšanai, jo viņš vadīja sarunas starp Kosovas albāņiem un Serbiju. M.Ahtisāri izstrādāja miera plānu, kas paredzēja mierīgu Kosovas atšķelšanos no Serbijas. Krievijas un Serbijas iebildumu dēļ šis plāns netika apstiprināts, tomēr faktiski Kosova ir atdalījusies no Serbijas. "Neviens cits nav ieguldījis bijušās Dienvidslāvijas problēmu risināšanā tik daudz enerģijas kā Marti Ahtisāri," uzskata bijušais Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. "Viņš ir gan cietis zaudējumus, gan guvis uzvaras soļus. Šo prēmiju viņš tiešām pelnījis." M.Ahtisāri ir pazīstams arī kā bijušais Somijas prezidents, valsts vadītāja amatā viņš darbojās no 1994. līdz 2000.gadam, veicinot Somijas pievienošanos Eiropas Savienībai un eiro ieviešanu. M.Ahtisāri neslēpa, ka ārpolitika viņu interesē vairāk nekā iekšpolitika.