Pētījuma satraucošie rezultāti likuši iesaistīties arī politiķiem. Francija solījusi nekavējoties izmeklēt rezultātu ticamību, lai lemtu, vai aizliegt Monsanto NK603 kukurūzas importu. Taču skeptiķi apšauba ģenētiski modificēto graudaugu bīstamību un norāda uz daudzām nepilnībām, kas draud diskreditēt pētījuma rezultātus.
Atsakās sadarboties
«Esmu pieprasījis paātrinātu izmeklēšanu, kam jānotiek dažu nedēļu laikā, lai ļautu mums izvērtēt šī pētījuma zinātnisko ticamību,» premjerministru Žanu Marku Ero citēja ziņu aģentūra AFP. Ja izmeklēšana apstiprinās rezultātu ticamību, Francija ne vien aizliegs NK603 kukurūzas importu, bet rosinās to nekavējoties noteikt visas Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Eiropas Komisija (EK) aicinājusi iesaistīties Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), kas izsniedz atļaujas ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) tirdzniecībai un audzēšanai. «EFSA uzdevums ir pārbaudīt zinātnieku grupas prezentēto, izmeklēt pētniecības apstākļus, izpētīt, kā apgājās ar dzīvniekiem,» EK pārstāvi Frederiku Vensānu citēja Reuters.
Lai izvērtētu rezultātus, EFSA nepieciešama piekļuve precīziem datiem par pētījuma gaitu, taču tieši tas draud izrādīties par klupšanas akmeni. Pētījuma vadītājs Francijas Kānas Universitātes profesors Žils Ēriks Seralini atteicies nodot datus EFSA ekspertīzei, jo iestāde 2003. gadā NK603 atzina par tikpat drošu kā kukurūza, kas nav ģenētiski modificēta, atļaujot tās ienākšanu ES tirgū. «Tas nav pat apspriežams,» profesors komentēja atteikumu, uzsverot, ka pretējā gadījumā tas novestu pie interešu konflikta.
Apstrīd pētījuma ticamību
Pētījuma autori apgalvo, ka šis ir pirmais eksperiments, kurā žurkas pētītas visa dzīves cikla laikā, proti, divus gadus. Pētījumā izmantoti 200 grauzēju, kuri baroti ar NK603 kukurūzu, kas ir rezistenta pret nezāļu iznīcināšanas līdzekli Roundup. Žurkas sadalītas grupās: pirmās barotas tikai ar modificēto kukurūzu, otrās - ar kukurūzu, kas apstrādāta ar Roundup. Trešajām nav dota ģenētiski modificēta pārtika, taču to dzeramajam ūdenim pievienots herbicīds. Ceturtās grupas - kontrolgrupas - žurkām nav dots neviens no šiem ražojumiem.
To grauzēju vidū, kas ēduši NK603 vai dzēruši ar herbicīdu papildināto ūdeni, fiksēts daudz augstāks audzēju un priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits. Proti, priekšlaikus gāja bojā 70% mātīšu un 50% tēviņu (kontrolgrupā attiecīgi 30% un 20%). Dzīvniekiem fiksēti arī ārkārtīgi lieli audzēji un smagi aknu un nieru bojājumi.
Rezultāti pierāda, ka nepieciešams daudz rūpīgāk pētīt ĢMO ietekmi uz veselību, uzsvēra profesors Ž. Ē. Seralini. «Šis ir detalizētākais un ilgākais pētījums pasaulē. Daži cilvēki ir atbildīgi un vainojami tajā, ka atļāvuši lietot uzturā šo ĢMO tikai pēc trīs mēnešus ilgiem pētījumiem.»
Taču skeptiķi kritizē pētījumu, norādot, ka tajā ir daudz nepilnību, galvenokārt izmantotajās statistikas metodēs, kas liek apšaubīt iegūtos rezultātus. No pētījumā izmantotajām 200 žurkām tikai 20 iekļautas kontrolgrupā - tas esot par maz, lai izdarītu droši ticamus secinājumus. Eksperti kritizē arī izvēlēto žurku šķirni Sprague-Dawley, jo tām, salīdzinot ar citām, īpaši bieži attīstās vēzis. Turklāt iegūtie rezultāti drīzāk liekot domāt tieši par Roundup, nevis modificētās kukurūzas bīstamību.
«Visspilgtāk atmiņā paliek tieši attēli, kuros redzamas žurkas ar audzējiem,» BBC uzsvēra profesors Moriss Molonijs no Lielbritānijas Rotemstedas Lauksaimniecības izpētes centra, norādot, ka trūkst attēlu ar saslimušajām žurkām kontrolgrupā. «Tas rada iespaidu, it kā nekas tāds nebūtu novērojams kontrolgrupā. Es būtu ārkārtīgi pārsteigts, ja tas tiešām nebūtu novērojams.»