Francisks nācis klajā ar motu proprio jeb pāvesta vienpersonisko dekrētu, kas pastiprina finanšu transakciju uzraudzību. Dekrēts tapis, reaģējot uz rekomendācijām, ko devusi Eiropas Padomes Ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas izvērtēšanai. Pagājušā gadā komiteja izvērtēja Vatikāna bankas darbību.
Francisks spēris arī citus drosmīgus soļus, lai uzlabotu Vatikāna tēlu finanšu jomā. "Tie ir līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ceļš pretī caurskatāmībai turpinās," norādīja Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi. "Mūsdienu pasaulē svarīgi pretoties augošajām viltīgajām finanšu noziedzības formām. Mums jāspēj turēt līdzi izaicinājumiem, lai aizsargātu likuma varu un netiktu atstāti nopakaļ."
Darbs šajā jomā sākās jūnija vidū, kad vienam no pāvesta tuvākajiem sabiedrotajiem tika uzticēts pārraudzīt Vatikāna bankas darbību. Pēc tam Francisks izveidoja īpašu komisiju, kurā strādāja pieci locekļi, kam tika uzticēts pārbaudīt banku un ziņot par atradumiem tieši pāvestam. Komisijas pirmais ziņojums gaidāms oktobrī un var izraisīt tālākas reformas.
Vatikāna banka, kuras oficiālais nosaukums ir Istituto per le Opere di Religione (IOR), neizsniedz aizdevumus, bet pārvalda Vatikāna departamentu līdzekļus, katoļu labdarības organizāciju un draudžu fondus, kā arī priesteru un mūķeņu līdzekļus. Vatikāna bankai ir sarežģīta vēsture. Tā tika iesaistīta finanšu skandālā 1982.gadā, kad bankrotēja Itālijas privātā banka "Banco Ambrosiano", kuras lielākā akciju turētāja bija Vatikāna banka. Vatikāna banka tika apsūdzēta par naudas atmazgāšanu, saistību ar mafiju un politisko terorismu.
Banco Ambrosiano vadītājs Roberto Kalvi, ko mediji bija iedēvējuši par Dieva baņķieri, tai pat gadā tika atrasts karājamies zem Blekfraieras tilta Londonā ar ķieģeļiem un vairākiem tūkstošiem dolāru kabatās. Sākotnēji viņa nāve uzskatīta par pašnāvību, bet vēlāk tika atzīta par slepkavību. Itālijas mediji nesen ziņoja, ka Vatikāna bankā ir anonīmi konti, kurus izmanto organizētajā noziedzībā iesaistīti cilvēki un krāpnieki. Reaģējot uz mediju ziņoto, Francisks un viņa priekšgājējs pāvesta amatā Benedikts XVI sāka pievērst lielāku uzmanību Vatikāna finanšu sektoram.