Slepkavība ir galējā cenzūras forma, kas vērsta pret žurnālistiem vairākās pasaules valstīs, tomēr visbiežāk žurnālisti gājuši bojā konflikta zonās. Pēc IJF datiem, vismaz 108 mediju darbinieki 2013. gadā nogalināti apzinātā uzbrukumā, miruši sprādzienos vai gājuši bojā kaujas zonās. Vēl 15 cilvēki, pildot darba pienākums, gājuši bojā nelaimes gadījumos vai miruši no slimības, kopējam bojāgājušo skaitam sasniedzot 123.
Visbīstamākais žurnālistiem ir Āzijas un Klusā okeāna reģions, kur meklējami 29% nogalināto. Ar 27% noslepkavoto seko Tuvie Austrumi un citas arābu valstis. Eiropā 2013. gadā noslepkavoti trīs mediju darbinieki, turklāt visi - Krievijā.
Lai gan, pēc IFJ aplēsēm, pērn nogalināti par 10% mazāk žurnālistu nekā 2012. gadā, situācija aizvien raksturojama kā satraucoša, jo pieaugusi vardarbība pret mediju darbiniekiem. Līdzīgu ainu pirms tam iezīmējušas arī citas žurnālistu aizstāvju organizācijas, lai gan statistikas dati nedaudz atšķiras. Starptautiskais Preses institūts (IPI) 2013. gadu sauc par otru nāvējošāko kopš 1997. gada, kad pirmo reizi apkopoja šādu informāciju.
2014. gads nupat iesācies, taču jau tagad zināms par vismaz viena žurnālista nāvi. Savas profesionālās darbības dēļ Pakistānā noslepkavots Šans Dahars. Žurnālists gāja bojā jaunā gada pirmajās stundās Lārkānas pilsētā, kad viņu sašāva līdz šim nenoskaidroti uzbrucēji. No 2009. līdz 2011. gadam Pakistāna bija bīstamākā valsts žurnālistiem. Līdz pat 2012. gadam ik mēnesi valstī gāja bojā vidēji viens žurnālists.
Pilnu žurnālistes Signes Apsītes rakstu Pērn lijušas žurnālistu asinis lasiet pirmdienas, 6.janvāra, laikrakstā Diena!