Ir gaidāms, ka par pagaidu prezidentu uz vairākiem mēnešiem tiks iecelts Kongresa spīkers Manuels Merino.
Viskarra tika apsūdzēts, ka esot pieņēmis kukuļus 2,3 miljonu solu (538 200 eiro) apmērā no kādas būvfirmas laikā, kad viņš no 2011. līdz 2014.gadam bija Mokegvas reģiona gubernators.
Viskarra ir noliedzis šīs apsūdzības un to vēlreiz darīja pirmdien, aizstāvoties impīčmenta prāvā. Viņš apsūdz opozīciju, ka tā mēģina destabilizēt valsti.
Viskarra septembrī izturēja impīčmenta balsojumu Kongresā, kas tika rīkots saistībā ar nopludinātiem audioierakstiem, kuros dzirdami viņa norādījumi palīgiem slēpt detaļas par to, kā viņa birojs nolīdzis populāru dziedātāju par apmaksātu kultūras padomnieku.
Sešas no deviņām Kongresā pārstāvētajām partijām septembrī pauda atbalstu impīčmentam, bet toreiz nespēja savākt pietiekami daudz balsu prezidenta atcelšanai no amata.
Viskarra, kurš ir pie varas kopš 2018.gada, bet nav nevienas politiskās partijas biedrs, guva tautas atbalstu ar cīņu pret korupciju, bet nonāca konfliktā ar saviem pretiniekiem Kongresā. Sabiedriskās domas aptaujā astoņas desmitdaļas peruāņu uzskatīja, ka prezidentam jāpaliek amatā līdz prezidentūras termiņa beigām.
Iepriekšējais Peru prezidents Pedro Pablo Kučinskis, kurš bija iesaistīts Brazīlijas būvfirmas Odebrecht kukuļu skandālā, 2018.gadā bija spiests atkāpties, lai izvairītos no viņam draudoša impīčmenta.
Peru prezidenta un Kongresa vēlēšanas ir gaidāmas nākamā gada aprīlī.