Pētījuma ietvaros analizētas 259 pudeles no 19 dažādām ražotnēm deviņās valstīs, pārstāvot 11 dažādus zīmolus un uz katru pārdotā ūdens litru uzietas 10 000 plastikāta daļiņas. Vien 17 gadījumos pudelēs pildītajā ūdenī mikroplastika nebija atrodama.
Pētījums notika Ņujorkas Valsts universitātē pēc Orb Media žurnālistikas pasūtījuma. Zinātnieki atzina, ka pudelēs pildītajā ūdenī atraduši divreiz vairāk plastmasas daļiņu nekā iepriekš veiktajā krāna ūdens pētījumā. Visbiežāk dzeramajā ūdenī uziets polipropilēns, ko izmanto pudeļu korķu izgatavošanai.
Zinātnieki izmantoja īpaši izstrādātu sarkano krāsvielu, ka izceļ plastikāta daļiņas ūdenī - krāsviela pielīp pie plastikāta virsmām, bet ne pie dabiskiem materiāliem.
Analizētās pudeles iegādātas ASV, Ķīnā, Brazīlijā, Indijā, Indonēzijā, Meksikā, Libānā, Kenijā un Taizemē. Testētie dzeramā ūdens zīmoli bijuši Aqua (Danone), Aquafina (PepsiCo), Bisleri (Bisleri International), Dasani (Coca-Cola), Epura (PepsiCo), Evian (Danone), Gerolsteiner (Gerolsteiner Brunnen), Minalba (Grupo Edson Queiroz), Nestlé Pure Life (Nestlé), San Pellegrino (Nestlé) and Wahaha (Hangzhou Wahaha Group).
Orb Media pasūtīto pētījumu paziņojumā kritizējis koncerni Nestlé un Danone, apgalvojot, ka testā izmantotā tehnika ar sarkano krāsvielu varētu radīt "kļūdaini pozitīvus rezultātus".
Savukārt Coca-Cola norādīja BBC, ka īsteno striktas filtrēšananas metodes, taču atzina plastmasas visuresamību apkārtējā vidē, kādēļ plastmasas šķiedras atrodamas "pat ļoti apstrādātos produktos". Vēl citi pētījumā minētie ražotāji atzinuši, ka nevar izslēgt plastikāta iekļūšanu pārtikā lietojamā produktā iepakošanas procesā.