Austrālijas Zinātnisko un rūpniecisko pētījumu organizācijas CSIRO Astronomijas un kosmosa izpētes nodaļas vadītājs Roberts Brauns atklāja, ka ir izlietota aptuveni trešā daļa no molekulārās gāzes, kas nepieciešama jaunu zvaigžņu veidošanai, un ka visums palēnām satumst.
Brauna komanda veica gaismas daudzuma kartēšanu galaktikās, kuras atrodas aptuveni piecu miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes, un salīdzināja iegūtos datus ar mūsdienu "vietējo visumu", lai noskaidrotu, cik daudz gāzes zvaigznes satur un cik daudz gāzes vajadzīgs, lai rastos jauna zvaigzne.
"Mēs esam novērojuši, ka jaunu zvaigžņu daudzums ir samazinājies desmitkārt, varbūt pat drīzāk divdesmitkārt vai trīsdesmitkārt," Brauns komentēja pētījumu, kuru plānots publicēt Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības ikmēneša piezīmēs.
"Izrādās, ka šajās galaktikās patiesībā bijis desmitreiz vairāk zvaigžņu veidojošās gāzes nekā mūsdienās. Mēs vienkārši neredzam tik daudz gāzes, lai varētu rasties jaunas zvaigznes," viņš pastāstīja AFP.
Galvenais iemesls, kādēļ zvaigžņu skaits samazinās, saistīts ar Visumā dominējošo spēku maiņu pirms aptuveni astoņiem miljardiem gadu, kad tumšā enerģija pārspēja gravitāciju.
Atgrūšanās spēks pēdējo pāris miljardu gadu laikā licis visumam strauji izplesties, atgrūžot galaktikas no "starpgalaktiku medija", kur tās var iegūt gāzi.
Brauns arī atklāja, ka jauno zvaigžņu skaits šī iemesla dēļ strauji samazinās un to skaits turpinās samazināties arī nākotnē.
Vienas galaktikas gāzes krājumi jaunu zvaigžņu veidošanai pietiek vien vidēji 1-2 miljardiem gadu.
Brauns gan pauda pārliecību, ka, tumsai izplešoties tik lēni, cilvēka dzīves laikā to nav iespējams pamanīt, taču pēc miljards gadiem izmaiņas būs dramatiskas.
Kā atzina Brauns, ja Visuma tumšās enerģijas ietekmē tumsa turpinās pieaugt, pasaule ļoti lēnām, bet neizbēgami ieslīgs dziļā tumsā.
Gāzes kartēšanu pirms dažiem gadiem uzsāka Francijas Radioastronomijas institūta astronoms Fransuā Kombē, kurš arī vēlāk piedalījās Brauna pētījumā.