Veidojot dzīves kvalitātes indeksu, EIU izvērtēja 173 pilsētas no visas pasaules pēc vairākiem nozīmīgiem faktoriem, tai skaitā veselības aprūpes, izglītības iespējām, infrastruktūras un vides.
Vīne šī saraksta pirmajā vietā ierindojusies vairākas reizes un arī šogad Austrijas galvaspilsētas uzticamā infrastruktūra, izcilā kultūras un izklaides dzīve, nevainojamie izglītības un veselības aprūpes pakalpojumi nodrošinājuši tai pirmo vietu. Taču tālu no Vīnes neatpaliek arī Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, kas ierindojusies otrajā vietā. Trešo un ceturto vietu ieņem Austrālijas pilsētas Melburna un Sidneja, kas pēdējos gados bija noslīdējušas uz leju šajā sarakstā.
Pirmajā desmitniekā ierindojušās arī vairākas Kanādas pilsētas. Vankūvera ieņēmusi piekto vietu, Kalgari septīto, bet Toronto devīto vietu. Savukārt Šveices pilsēta Cīrihe ieņēma sesto vietu, bet Ženēva dala septīto vietu ar Kalgari. Pirmo desmitnieku noslēdz Japānas pilsēta Osaka.
EIU pārstāvis norādīja, ka ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšana kopumā atstājusi labvēlīgu iespaidu uz dzīvi pilsētās. Bērni ir atgriezušies skolās un izglītība ir kļuvusi spēcīgāka, līdztekus ievērojami samazinājies slogs slimnīcām un veselības aprūpes sistēmām, un konstatēti vairāki ievērojami uzlabojumi Āzijas un Tuvo Austrumu attīstības valstu pilsētās.
"Tā kā pasaules politiskā un ekonomiskā ass turpina virzīties uz austrumiem, mēs sagaidām, ka šo reģionu pilsētas lēnām pakāpsies augšup mūsu dzīves apstākļu reitingā," norādīja EIU pārstāvis.
Lai gan saraksta augšgalā spēcīgi pārstāvēta Eiropa, Eiropas galamērķi dominē arī to pilsētu vidū, kuras piedzīvojušas vislielāko kritumu reitingā.
Reitingā lejupslīdi piedzīvojusi gan Apvienotās Karalistes galvaspilsēta Londona, gan Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma. Londona nokritās par 12 vietām uz 46.vietu, bet Stokholma par 22 vietām uz 43.vietu. Savukārt Skotijas galvaspilsēta Edinburga, kas 2022.gadā pirmo reizi iekļuva šajā sarakstā un ieņēma 35.vietu, šogad noslīdējusi uz 58.vietu.
"Nevienā no šīm pilsētām nav vērojams īpaši straujš indeksa rādītāju kritums, taču tām nav izdevies gūt tādus panākumus kā daudzām citām pilsētām, jo īpaši Āzijas pilsētām," teikts ziņojumā.
Vidējais indeksa rādītājs 172 pilsētās (izņemot Kijivu Ukrainā) ir sasniedzis 76,2 punktus no 100, kas ir augstākais rādītājs 15 gadu laikā. Pētījumā secināts, ka visvairāk ir uzlabojušies veselības aprūpes rādītāji, bet augstāki ir arī izglītības, kultūras un izklaides, kā arī infrastruktūras rādītāji. Tomēr stabilitāte ir piedzīvojusi minimālu kritumu, ko izraisījušas "daudzās pilsētās notikušās nekārtības dzīves dārdzības krīzes apstākļos, kā arī noziedzības pieaugums".
No piecām indeksā iekļautajām kategorijām tikai stabilitāte ir samazinājusies, un EIU prognozē, ka šis rādītājs tik ātri neatgūsies, jo sabiedriskās kārtības saspīlējums un ekonomiskās likstas ir veicinājušas noziedzību dažās pilsētās.
No ASV pilsētām visaugstāko vietu ieņēmusi Honolulu, kas ir Havaju salu lielākā pilsēta. Tā ierindojās 25.vietā.
Par dzīvošanai visnepiemērotākajām pilsētām atzītas Alžīra, Tripole un Damaska. Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, kas pastāvīgi ir viena no viszemāk novērtētajām pilsētām šajā pētījumā, nav novērots nekāds uzlabojums attiecībā uz tās dzīves kvalitātes rādītājiem.
Savukārt Ukrainas galvaspilsēta Kijiva, kas 2022.gada sarakstā netika iekļauta atkārtotā Krievijas iebrukuma dēļ, šogad kara ietekmes tiešā rezultātā nokritās saraksta lejasdaļā un tagad ierindojas starp desmit vismazāk dzīvošanai piemērotākajām pilsētām pasaulē.
"Karš Ukrainā un no tā izrietošie ekonomiskie un politiskie traucējumi ietekmē dzīvošanas iespējas daudzās Eiropas pilsētās. Nav pārsteidzoši, ka tas visvairāk ir jūtams Ukrainas galvaspilsētā Kijivā," teikts ziņojumā.