Baltkrievijai ir "jāslēdz valsts robeža Černobiļas zonas tuvumā", Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTa citēja Valsts robežapsardzes komitejas vadītāja Anatolija Lapo teikto.
"Uz pašas robežlīnijas ir ļoti liels [radioaktīvais] piesārņojums, tur cilvēkiem nevajadzētu doties," viņš brīdināja. 1986.gadā notikušās katastrofas epicentrs atradās desmit kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas.
Pašlaik Baltkrievija robežu apsargā ar bezpilota lidaparātu, paziņoja amatpersona.
"Mēs plānojam slēgtajā zonā izvietot novērošanas kameras un Hoiņikos izveidot operatīvās vadības centru," teica Lapo, runājot par pilsētu Baltkrievijas dienvidrietumos, kas atrodas pie slēgtās zonas robežas.
Finanšu problēmu nomāktā Ukraina ir attīstījusi tūrismu uz slēgto Černobiļas zonu, lai papildinātu valsts budžetu laikā, kad valsti novājinājis gadiem ilgušais bruņotais konflikts ar Krievijas atbalstītajiem nemierniekiem valsts austrumos.
Šogad Černobiļas slēgto zonu apmeklējuši vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas ir visu laiku lielākais tūristu skaits. Lielā mērā katastrofas vietas popularitāti vairoja telekanāla HBO seriāla Chernobyl (Černobiļa) panākumi.
Ukraina sāka popularizēt Černobiļu kā tūrisma galamērķi 2011.gadā, jo katastrofas laikā tur nonākušais radiācijas līmenis bija nokrities līdz pieļaujamam līmenim.
Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.
30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 tūkstoši cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Apmēram 150 gados vecāki cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.
Tagad varasiestādes aplēsušas, ka cilvēki šajā apkaimē varēs droši dzīvot pēc 24 tūkstošiem gadu.