Piemin gadsimtu kopš kara

Pirmajā pasaules karā kritušo piemiņas ceremonija Eiropas valstu vadītājiem bija labs atgādinājums, pie kāda rezultāta var novest nāciju nespēja risināt domstarpības. Tas ir jo sevišķi svarīgi laikā, kad Krievija ar agresīviem līdzekļiem mēģina šķelt Ukrainu, bet Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū valda dziļa nevienprātība par bloka turpmāko attīstību.28 ES dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, kam šodien samitā Briselē vajadzētu vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju, ceturtdien pēcpusdienā ieradās Rietumflandrijas pilsētā Iprā, kur notika vienas no asiņainākajām kaujām Pirmajā pasaules karā.Tieši tur pirmo reizi kaujas laukā tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Vācijas karaspēks 1915.gada 22.aprīlī pret sabiedroto karavīriem lietoja nāvējošās hlora un iprīta gāzes, kas nogalināja tūkstošiem cilvēku.Karā faktiski pilnībā iznīcinātās pilsētas apkaimē atrodas vairākas kapsētas, kurās atdusas desmitiem tūkstošu kaujās kritušo karavīru. Pazīstamākā kritušo karavīru piemiņas vieta Iprā ir Menina vārtu memoriāls pazudušajiem, kura sienās ir iegravēti pilsētā kara laikā bez vēsts pazudušo 54 tūkstošu britu un Britu sadraudzības valstu karavīru vārdi."Ja šīs kapsētas neeksistētu, mēs aizmirstu to, kas šeit notika gandrīz pirms simt gadiem, un miljoniem cilvēku, kuri šeit mira," uzskata Dereks Ričardsons, kurš pārstāv organizāciju Britu sadraudzības kara kapavietu komisija, kas rūpējas par britu karavīru kapiem. "Šīs kapsētas liek cilvēkiem apzināties, ka notika karš."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 27.jūnija, numurā!