Pērn to cilvēku, kas regulāri netiek pie pietiekama uztura, skaits sasniedza 815 miljonus, kas ir par 38 miljoniem vairāk nekā 2015. gadā, liecina piecu ANO aģentūru kombinētie dati.
Eksperte, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ekonomiste Sindija Holemana pagaidām datus vērtēja piesardzīgi, norādot, ka vēl nevar pateikt, vai izsalkušo cilvēku skaita pieaugums ir vienreizēja parādība, vai tomēr iezīmē pavērsiena punktu līdz šim pozitīvajā tendencē.
Tomēr eksperte atzina, ka bruņotu konfliktu skaita pieaugums un arī klimata izmaiņas, visticamāk, ir faktori, kas ietekmējuši pārtikas pieejamību.
"Ja mēs aplūkojam datus par šiem 815 miljoniem cilvēku, kas regulāri nesaņem pietiekamu uzturu, 60% no tiem dzīvo bruņotu konfliktu plosītās valstīs. Pēdējās desmitgades laikā konfliktu skaits pasaulē pieaudzis," skaidro eksperte.
Konfliktu pieaugums kā galvenais iemesls bažām minēts arī ziņojuma priekšvārdā, ko rakstījuši piecu ANO aģentūru vadītāji.
"Tas ir trauksmes zvans, kuru mēs nevaram atļauties ignorēt. Mēs nenovērsīsim badu un izsalkumu līdz 2030. gadam, ja netiksim galā ar visiem cēloņiem, kas grauj pārtikas pieejamību pasaulē. Drošas un iekļaujošas sabiedrības ir pamatnosacījums (bada izbeigšanai - red.)," vēstīts priekšvārdā.
Šobrīd vissmagākā situācija aizvien ir Āfrikā, kur vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku ir pakļauti bada riskam un regulāri nespēj sevi nodrošināt ar pilnvērtīgu uzturu.
viesis
Nu un?
Graubēns