Venecuēla šobrīd sašķēlusies divās nometnēs - no vienas puses par varu valstī cīnās prezidents Nikolass Maduro, kuru atbalsta Krievija, Ķīna un Kuba, bet no otras - opozicionārs Gvaido, kurš bauda ASV un Eiropas Savienības valstu atbalstu.
Maduro lojālā Augstākā tiesa otrdien pēc ģenerālprokurora pieprasījuma nekavējoties apstiprināja "preventīvos pasākumus" pret Gvaido, tostarp liedzot viņam izbraukt no valsts, līdz netiks pabeigta sākotnējā izmeklēšana par viņa lomu "republikai nodarītajā kaitējumā".
Gvaido žurnālistiem, kas viņu gaidīja pie parlamenta ēkas, norādīja, ka šāds solis "neesot nekas pārsteidzošs".
Maduro politiskās neskaidrības, smagas ekonomiskās krīzes un arī protestu pārņemtajā valstī atbalsta arī bruņotie spēki. Plaši protesti Venecuēlā sākās pēc 10. janvāra, kad Maduro stājās amatā uz otro pilnvaru termiņu.
Viņš Karakasā Krievijas kontrolētajai ziņu aģentūrai RIA Novosti izteicās, ka esot gatavs sarunām ar opozīciju "Venecuēlas labā", bet kategoriski noraidīja ideju par ārkārtas prezidenta vēlēšanām, norādot, ka tās notiks tikai 2025. gadā, vienlaikus atbalstot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Eiropas Savienība Maduro uzstādījusi ultimātu - astoņu dienu laikā sasaukt ārkārtas vēlēšanas, pretējā gadījumā paziņojot, ka turpmāk par valsts de facto līderi uzskatīs Gvaido, nevis Maduro.
Tikmēr ASV izteikusies, ka Venecuēlas krīzes risināšanā "izskata visus variantus", tādējādi izskan pieļāvumi arī par militāru intervenci, pret ko jau asi iebildusi tā dēvētā Limas grupa, kuras sastāvā bez Dienvidamerikas valstīm ir arī Kanāda.
GEO
roberts
Ezis