Politiskās neziņas priekšā

Tas, visticamāk, nozīmē, ka nevienai koalīcijai pēc vēlēšanām nebūs vairākuma, bet jaunās valdības veidošanā izšķiroša loma var būt galēji labējai partijai Zviedru demokrāti, piektdien vēsta laikraksts Diena.Zviedrijas premjerministra Frēdrika Reinfelta vadītā Moderātu (mēreno) partija kopā ar vēl trim centriski labējiem spēkiem ir pie varas jau kopš 2006.gada, viņiem veiksmīgi izdevās izvest valsti no 2008.gada finanšu krīzes, bet kopš 2009.gada ziemeļvalsts ekonomika piedzīvo izaugsmi. Reinfelta valdība samazināja nodokļu slogu un apcirpa sociālos izdevumus, kā arī veicināja uzņēmējdarbību.Tajā pašā laikā Zviedrijā ir augstākais bezdarba līmenis Skandināvijā - aptuveni astoņi procenti. Vēl augstāks bezdarbs ir jauniešu vidū. Daudzi zviedri ir satraukušies par problēmām izglītības sistēmā un aizvien pieaugošo privātā kapitāla lomu veselības aprūpē.Acīmredzot liela daļa zviedru sabiedrības vēlas pārmaiņas, tāpēc ir gatava uz nākamajiem četriem gadiem valsts vadības grožus nodot centriski kreiso partiju rokās. Par tām kopā balsi gatavi atdot 45,2% balsstiesīgo, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma Novus šonedēļ veiktā aptauja. Šajā aptaujā centriski kreiso pārsvars pār pašreiz valdošo koalīciju ir tikai 3,6%, lai gan vēl nesen tas bija sasniedzis pat 10%. Daļa analītiķu gan šaubās, ka līdz vēlēšanām centriski labējo aliansei izdosies izrauties priekšgalā.Lai kā beigtos vēlēšanas, pagaidām nekas neliecina, ka kāda no koalīcijām iegūs 175 deputātu vietas, kas dod parlamentāro vairākumu. "Nedomāju, ka uzreiz pēc vēlēšanām būs skaidrs, kas iegūs varu," prāto bijušais Liberālās partijas, kas ir pašreiz valdošās koalīcijas dalībniece, priekšsēdētājs Bengts Vesterberjs.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 12.septembra, numurā!