"Piektdien plkst.14 ir jānotiek trīspusējās kontaktgrupas sēdei, kurā ir jāparaksta dokuments, kas paredz pakāpenisku miera plāna iemiesošanu. Un tajā pirmais elements būs ugunspārtraukšana," Ņūportā, Velsā, pēc sarunām NATO samitā ar piecu lielvaru līderiem sacīja prezidents.
Kontaktgrupas sanāksmēs piedalās Kijevas, Maskavas un EDSO delegācijas, kā arī Krievijas finansēto un apbruņoto Austrumukrainas teroristu grupējumu pārstāvji.
"Ja tikšanās tiks apstiprināta, ja tā notiks, es došu rīkojumu Ģenerālštāba vadībai par divpusēju ugunspārtraukšanu, un mēs ceram, ka miera plāna iemiesošana sāksies jau rīt pat [t.i., piektdien]," sacīja prezidents.
"Ja tas nenotiks, tad varbūtība, ka mēs veiksim ļoti apņēmīgas darbības, lai panāktu konflikta deesakalāciju, ir ļoti augsta."
"Taču gribu uzsvērt, ka Ukraina tiecas pēc miera un negribēja karu, ir nogurusi no kara," norādīja Porošenko.
Savukārt teroristu grupējuma Doņeckas tautas republika pārstāvji intervijā Krievijas ziņu aģentūrai Interfax apliecināja, ka ir gatavi Minskā spriest par pakāpenisku miera plāna īstenošanu.
Grupējuma "vicepremjers" Andrejs Purgins, vaicāts par gatavību pārtraukt uguni, ja uguni vienpusējā kārtā pārtrauks Ukrainas armija, sacīja: "Paskatīsimies, kā viņi pieturēsies pie šīs ugunspārtraukšanas. Ja uguns tiešām tiks no viņu puses pārtraukta, iespējams, arī mēs pārtrauksim uguni."
Krievijas karaspēka regulārās daļas 27.augustā iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē.
Ukrainas amatpersonas ziņo, ka lielas Krievijas armijas regulārā karspēka vienības, arī tanku vienības, piedalās kaujās pie Ilovajskas un Luhanskas.
Rietumu amatpersonas pauž satraukumu, ka Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastē, ir sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu, ziņo laikraksts The New York Times (NYT).
Cits izskaidrojums varētu būt, ka Krievija cenšas iekarot Ukrainas Azovas jūras piekrasti gadījumam, ja Krievija centīsies nodibināt Ukrainas austrumos separātistu anklāvu, sacīja Rietumu amatpersona.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.