Zināms, ka viņam ir divi bērni, un ka armijai viņš pievienojies pēc 2001. gada terora aktiem Ņujorkā. R. Beils arī trīs reizes piedalījies militārajās misijās Irākā. 38 gadus vecais seržants šobrīd jau nosūtīts no Kuveitas uz dzimteni, kur viņš atradīsies stingra režīma militārajā cietumā Livenvortas Forta armijas bāzē Kanzasas štatā.
R. Beila advokāts Džons Henrijs Brauns tikmēr paziņojis BBC News, ka viņa klients dienesta Irākā laikā ticis divas reizes ievainots, kā arī piebilda, ka dienu pirms mierīgo afgāņu apšaušanas Kandaharas provincē apsūdzētais kļuvis par liecinieku tam, kā viņa draugs sprādzienā zaudē kāju. Starptautisko drošības uzturēšanas spēku Afganistānā virspavēlniecība nav komentējusi šo informāciju.
Afganistānas mierīgo iedzīvotāju slepkavības notika pagājušajā svētdienā un noveda pie krasas attiecību starp rietumvalstu koalīciju un Afganistānas varas iestādēm pasliktināšanās.
Tā Afganistānas prezidents Hamids Karzai paziņoja, ka amerikāņiem ir jāizved savi kareivji no Afganistānas un jāļauj afgāņiem pašiem uzturēt kārtību savā valstī. Viņš arī vainoja amerikāņu militārpersonas, ka tās ļoti negribīgi sadarbojas ar afgāņu drošības dienestiem, izmeklējot Kandaharas provincē notikušās slepkavības.
Kā uzsver BBC News, R. Beilam pagaidām nav uzrādītas nekādas oficiālas apsūdzības. Viņš ir vienīgais aizdomās turamais lietā par mierīgo iedzīvotāju slepkavībām, lai arī Afganistānas pusem apgalvo, ka viņam bijuši līdzzinātāji.
Drīz pēc nozieguma izdarīšanas Pentagons paziņoja, ka karavīram var draudēt arī nāves sods. Tikmēr eksperti uzskata, ka viņa tiesāšana, visticamāk, ilgs daudzus gadus.
Traģēdija Kandahāras provincē kļuva par pēdējo virknē skandalozu notikumu, kas saistīti ar ASV bruņoto spēku klātbūtni Afganistānā. Attiecības starp ASV un Afganistānu sarežģījās vēl februārī pēc vairāku desmitu Korāna eksemplāru, domājams, neapdomīgas sadedzināšanas ASV armijas bāzē Bagramā, kas izsauca plašas protesta demonstrācijas visā valstī.