Latvija preses brīvības indeksā saglabājusi augsto 24. vietu 180 valstu vidū, bet no Baltijas valstu saimes visatzinīgāk preses brīvība novērtēta Igaunijā - mūsu ziemeļu kaimiņi reitingā pakāpušies par vienu vietu un šogad ierindojas 11. pozīcijā. Arī Lietuvai sešu pozīciju kāpums, kas to ierindo 30. vietā.
Preses brīvības indeksa pirmajā vietā joprojām atrodas Norvēģija, jau trešo gadu pēc kārtas, kurai seko Somija, Zviedrija un Nīderlande.
Tikmēr pašā saraksta apakšā ir Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja un Ķīna.
Ziņojumā secināts, ka tikai 8% valstu situācija preses brīvības jomā ir uzskatāma par labu. Reportieri bez robežām brīdina, ka atsevišķās valstīs politiskās elites naidīgā attieksme pret medijiem izraisījusi vardarbīgus incidentus, un šāda tendence pēdējos gados novērota arvien biežāk.
RFS vadītājs Kristofs Deluārs brīdina: "Demokrātija ir pamatīgi apdraudēta. Apturēt šo baiļu un iebiedēšanas ciklu ir kritiski svarīgi mums visiem."
Zīmīgi, ka Amerikas Savienotās Valstis indeksā atkal noslīdējušas par trim pozīcijām uz 48. vietu. Pēc Donalda Trampa kļūšanas par prezidentu, Savienotās Valstis ik gadu zaudē pozīcijas preses un vārda brīvības ziņojumā. Tramps nereti medijus, kas kritizē viņa darbu, pasludina par "amerikāņu nācijas ienaidniekiem" un publiski kritizējot žurnālistus.
Ziņojumā Turcijai (157. vieta) ticis neglaimojošais tituls kā pasaulē visnaskākajai žurnālistu ieslodzītājai. Secināts, ka Turcijā un Krievijā turpinās represijas pret tiem dažiem neatkarīgajiem izdevumiem, kas šajās valstīs vēl turpina darboties. Arī Krievija turpina zaudēt pozīcijas, šogad ieņemot 149. vietu.
Saskaņā ar ziņojumu, 2018. gadā visā pasaulē tika nogalināti 80 žurnālisti. Kopumā aizturēti tika 348 žurnālisti.
Neslāvs
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Līga