Pret garāžu ekonomikas fenomenu

Ar "izvešanu no garāžām" šajā gadījumā domāta ēnu ekonomikas legalizēšana, jo Krievijā tā ir vairāk zināma kā garāžu ekonomika. (Jāpiebilst, ka garāžu ekonomika nav tikai Krievijas fenomens, līdzīgi procesi sastopami daudzās tā dēvētajās attīstības valstīs, bet domājams, ka tieši Krievijā garāžu ekonomika sasniegusi procentuāli lielākos apmērus.) Informācija gan tiek vērtēta neoficiāla, turklāt izskanējusi Rietumos, tāpēc nav skaidrs, cik daudz tā atbilst reālajiem plāniem pašā Krievijā, lai gan nav šaubu, ka šāds solis ļautu Krievijai īsā laikā atrisināt daudzas valsts budžeta problēmas.Ne velti Krievijas varas iestādes atzīst, ka ēnu ekonomikā nodarbināto valsts iedzīvotāju skaits, iespējams, sasniedz pat 40% no kopējā visu ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaita jeb 30 miljonus no 76,5 miljoniem cilvēku, turklāt vairāk par 20 miljoniem Krievijas iedzīvotāju vispār nekad nav strādājuši algotu darbu vai maksājuši nodokļus. Savukārt ēnu ekonomikas daļa valsts tautsaimniecībā tiek lēsta līdz 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā.Šī viedokļa aizstāvji norāda, ka ēnu ekonomikā darbojas ne tikai garāžu sektors, bet arī ievērojama daļa oficiāli reģistrētu uzņēmēju, jo centieni izvairīties no nodokļu nomaksas ir izplatīta parādība. Tāpat jāņem vērā, ka Krievijā ir samērā agrs pensionēšanās vecums, kā arī liels skaits cilvēku, kam darba specifikas dēļ piešķirta priekšlaicīgā pensija, lai gan viņi joprojām atrodas ekonomiski aktīvajā vecumā, tāpēc domājams, ka ir vēl 15-20 miljoni cilvēku, kuri, oficiāli beiguši darba gaitas, patiesībā aktīvi darbojas ēnu ekonomikā, protams, nemaksājot nodokļus.Turklāt Krievijā, neraugoties uz kopējo ekonomisko situāciju, legāli atrodas vairāk par desmit miljoniem imigrantu, no kuriem oficiālas darba atļaujas jeb patentus saņēmusi mazāk nekā puse. Pārējie imigranti tikmēr darbojas ēnu ekonomikā. Tiek arī lēsts, ka vēl vismaz pieci miljoni iebraucēju valstī atrodas nelegāli un tāpat ir nodarbināti ēnu ekonomikā. Visvairāk garāžu sektora darbinieku, protams, ir lielajās pilsētās. Piemēram, Uļjanovskā garāžās vārda tiešajā nozīmē strādā aptuveni 25% visu pilsētas darbaspējīgo iedzīvotāju jeb ap 80 tūkstošiem cilvēku. Pētījumā norādīts, ka garāžās ne tikai notiek dažādi remontdarbi vai ir atvērtas amatnieku darbnīcas, bet arī atrodami visdažādāko nozaru uzņēmumi - sākot ar mēbeļu darbnīcām un maizes ceptuvēm, bet beidzot ar veterinārajām klīnikām vai zobārstu un juristu praksēm.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 28.jūlija, numurā!