Pirmie samita viesi - Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un ASV prezidents Baraks Obama - Šimā ieradās jau trešdien. Gan Kemerons, gan Obama tikās ar sanāksmes namatēvu, Japānas premjeru Sindzo Abi. Pārējiem dalībniekiem - Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas prezidentam Fransuā Olandam, Kanādas premjeram Džastinam Trudo un Itālijas premjeram Mateo Renci - bija paredzēts ierasties ceturtdien.
G7 valstu līderu sarunās dominējošais temats būs stagnējošā globālā ekonomika, kas joprojām izjūt 2008. gada finanšu krīzes sekas un ko ietekmē straujā iedzīvotāju novecošana un darba produktivitātes samazināšanās attīstītajās valstīs, kā arī Ķīnas un citu attīstības valstu ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās.
Tomēr nav sagaidāms, ka valstu vadītāji spēs vienoties par universālu pieeju, lai dotu grūdienu ekonomiskajai izaugsmei. Vairākums G7 valstu ar Japānu priekšgalā uzskata, ka valdībām nepieciešams veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus, piemēram, ieguldīt infrastruktūras projektos. Turpretī Vācija un Lielbritānija ir pārliecinātas, ka svarīgākas ir strukturālās reformas.
Paredzams, ka sanāksmes laikā valstu līderi mudinās ievērot līdzsvaru starp valdības izdevumiem, monetāro politiku un ilgtermiņa reformām, raksta biznesa izdevums Nikkei Asian Review.
Lielāka G7 valstu vadītāju vienprātība sagaidāma jautājumā par ciešāku sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kuras milzīgos apmērus izgaismoja tā dēvētais Panamas dokumentu skandāls.
Pasaules ekonomiku apdraud arī karadarbība Tuvajos Austrumos un Ukrainā, terorisms, Ziemeļkorejas kodolprogramma un iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, tāpēc šie jautājumi arī būs G7 samita dienaskārtībā.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 26. maija, avīzē Diena!