Pirmdienas rītā policiste skaļrunī lūdza demonstrantus sadarboties un atbrīvot autoceļu, savukārt demonstrantu pārstāve savā atbildēja, ka protesta akcijas dalībnieki nevienam neliedz nokļūt darbā, bet protesta vietu atstās tikai tad, ja Honkongas līdere iznāks pie demonstrantiem.
Policija noņēma dažas no demonstrantu izvietotajām barjerām, bet atturējās no spēka pielietošanas. Protestētāji vēlāk barjeras nolika sākotnējā vietā.
Honkongas valdības ēka pirmdien ir slēgta, bet vairākas aktīvistu grupas organizē streikus un citus protesta pasākumus.
Demokrātijas kustības aktīvists Džošua Vons, kurš pirmdien atbrīvots no cietuma, solīja pievienoties protestētājiem.
Pēc iznākšanas no cietuma, kur viņš izcieta sodu saistībā ar 2014. gada masu protestiem Honkongā, Vons žurnālistiem teica, ka viņam nepieciešams nedaudz laika, bet "neatkarīgi no tā, kas notiks, es drīz pievienošos protestiem".
22 gadus vecais Vons tika apcietināts maijā. Viņam piesprieda divu mēnešu cietumsodu pēc tam, kad viņš atzina savu vainu apsūdzībās par 2014. gada demonstrantu nometnes nojaukšanas bloķēšanu. Pirmdien viņš izcietis pusi soda. Lai gan oficiāls pamatojums atbrīvošanai nav sniegts, ierasti priekšlaicīgi ieslodzītos atbrīvo par labu uzvedību cietumā.
Jāatgādina, ka protestētāji pieprasa, lai Honkongas Īpašā administratīvā reģiona augstākā vadītāja Kerija Lama pilnībā atsauc pretrunīgi vērtēto likumprojektu par tiesājamo izdošanu Ķīnai.
Lai gan Lama sestdien pavēstīja, ka Honkonga pārtraukusi izskatīt likumprojektu un atvainojusies par nesaskaņām, ko tas izraisījis, protestētāji uzstāj, ka ar to nepietiek, daļa arū pieprasa Lamas atkāpšanos.
Svētdien demonstrācijā septiņu miljonu cilvēku apdzīvotajā Honkongā piedalījās nepilni divi miljoni protestētāju, liecina organizatoru sniegtā informācija. Policijai gan ir citi dati - tā paziņojusi, ka protesta akcijā piedalījās 338 tūkstoši cilvēku.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā. Īpašās tiesības un brīvības noteiktas līdz 2047. gadam.
Pašreizējos protestus izraisīja bažas, ka likumprojekta pieņemšana ļautu izdot Ķīnai cilvēkus no Honkongas, kuriem būtu jāatbild kontinentālās Ķīnas politizētajā un necaurskatāmajai tieslietu sistēmai.
Irlielāmērāticams