"Nav nekādu šaubu, ka visas NATO dalībvalstis ir uzticīgas 5.paragrāfam, tādējādi uzbrukums vienai valstij būtu uzbrukums visām. Solidaritātes garā visas sabiedrotās valstis palīdzētu alianses valstij, kas būtu piedzīvojusi uzbrukumu. Šī solidaritātes klauzula ir ļoti, ļoti spēcīga un mūsu apņemšanās ir pilnīgi nelokāma," Rasmusens noraidīja bažas par to, ka NATO līguma 5.pantam nav detalizēta mehānisma un tas nenosaka noteiktu laiku, kurā reaģēt.
"Es ļoti labi saprotu, ka Baltijas valstis ir norūpējušās par savu drošību pēc Krievijas agresijas Ukrainā un paziņojuma, ka tā [Krievija] patur tiesības intervencei citās valstīs, ja uzskata, ka nepieciešams aizsargāt krievu kopienu intereses [..] Jūs redzēsiet vairāk redzamu NATO klātbūtni Baltijas valstīs," noslēdza NATO ģenerālsekretārs.
Jau ziņots, ka NATO samita laikā Velsā militārā alianse apstiprināja pastāvīgu klātbūtni austrumu dalībvalstīs. NATO dalībvalstu līderi apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot "īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā"