"Esmu parakstījis dekrētu, kurā Krievijas Federācija atzīst Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību," teikts Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva otrdien izplatītajā paziņojumā. "Dienvidosetija un Abhāzija, balstoties uz savu tautu un reģionālo parlamentu lēmumu, vērsās pie Krievijas ar lūgumu atzīt šo valstu suverenitāti. Krievijas Federācijas padome un Valsts dome atbalstīja šos lūgumus." D.Medvedevs uzsvēra, ka šajā situācijā viņam vajadzēja izdarīt izvēli par labu Gruzijas separātiskajiem reģioniem. "Krievija aicina arī citas valstis sekot šim piemēram. Tā ir grūta izvēle, bet tā ir vienīgā iespēja, lai glābtu cilvēku dzīvības," teikts Krievijas prezidenta vēstījuma noslēgumā. Viņš esošajā situācijā vainoja Gruziju, kas problēmas vēlējās risināt nevis sarunu ceļā, bet ar spēka palīdzību. Krievijas prezidents pavēlējis Krievijas Ārlietu ministrijai nodibināt diplomātiskās attiecības ar separātiskajiem reģioniem un parakstīt sadarbības un draudzības līgumu ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Krievijas Aizsardzības ministrija garantēšot reģionu drošību līdz draudzības līguma parakstīšanai.
D.Medvedevs savu akceptu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības
atzīšanai deva pēc tam, kad Krievijas parlaments pirmdien vienbalsīgi
atbalstīja Gruzijas separātisko reģionu lūgumu atzīt to neatkarību, ko
tās iesniedza pagājušās nedēļas beigās.
Nožēlojams solis
"Tā ir atklāta to teritoriju aneksija, kas ir daļa no Gruzijas," paziņoja Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Giga Bokerija. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi, lai apspriestu separātisko reģionu neatkarības atzīšanu. Krievijas lēmumam sekoja tūlītēja starptautiskā reakcija. ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa Krievijas soli nosauca par "nožēlojamu". "Ir ļoti žēl, ka Maskava nesagaidīja starptautiskās diskusijas par abu reģionu nākotni un D.Medvedevs turpināja necienīt vienošanās, kuras Krievija parakstīja, lai beigtu karadarbību Gruzijā." Viņa sacīja, ka Abhāzija un Dienvidosetija ir daļa no starptautiski atzītās Gruzijas teritorijas un tā tas arī palikšot turpmāk. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibands pavēstīja, ka D.Medvedeva paziņojums ir "neattaisnojams un nepieņemams". "Man notiek sarunas ar starptautiskajiem partneriem, un rīt (trešdien) apmeklēšu Ukrainu, lai izveidotu iespējami plašāko koalīciju pret Krievijas agresiju Gruzijā," viņš sacīja.
Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšana ir "pilnīgi nepieņemama". "Tas ir pretrunā ar teritorialās nedalāmības un pamattiesību principiem," viņa sacīja savas uzstāšanās laikā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. A.Merkele sacīja, ka ar Krieviju ir jādibina dialogs, kura formāts esot jādefinē Eiropas Savienības ārkārtas sammitā, kas pirmdien notiks Briselē.
Kritiku Krievijai izteikušas arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un NATO. EDSO vadītājs, Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs sacīja, ka Krievijai būtu jāseko organizācijas principiem, respektējot Gruzijas teritoriālo integritāti un suverenitāti un nekavējoties izvedot no tās teritorijas atlikušos karavīrus. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hofs Shefers sacīja, ka Krievija pārkāpj vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas aizsargā Gruzijas teritoriālo integritāti, rezolūcijas, ko pati Krievija savulaik ir apstiprinājusi.
Nebūs mācību
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins otrdien paziņoja, ka Maskava daļēji pārtrauks sadarbību ar aliansi. "Nebūs kopīgu militāro mācību," D.Rogozins sacīja preses konferencē, kurā paziņoja, ka paredzētā NATO ģenerālsekretāra vizīte tiek atcelta "līdz brīdim, kad tiks atrisinātas abu pušu nesaskaņas". Viņaprāt, Kremļa lēmums atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību parāda, ka Krievija "nemaz negatavojas anektēt šo teritoriju".
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija negatavojas apvienoties ar Abhāziju un Dienvidosetiju pēc to neatkarības atzīšanas. "Jautājums nebija par pievienošanos mums, un es nedomāju, ka tāds tiks aktualizēts," sacīja S.Lavrovs. Viņš arī atzina, ka Krievijai nevajadzētu uztraukties par starptautisko izolāciju. "Es nedomāju, ka tas ir pastardienas scenārijs. Es ticu, ka virsroku gūs veselais saprāts," uzsvēra S.Lavrovs. Viņš arī piebilda, ka ASV karakuģi, kas piegādā humāno palīdzību Gruzijai, "nepadarīs situāciju stabilāku".
Paredzēts, ka trešdien Gruzijas ostas pilsētā Poti, ko joprojām kontrolē Krievijas bruņotie spēki, ieradīsies ASV karaflotes eskadras mīnu kuģis Makfols un vēl viens kuģis ar humānās palīdzības kravu.