Pēc desmit gadiem, ko Viljams pavadījis Anglijas Baznīcas vadītāja amatā, arhibīskaps paziņoja, ka, sākot ar 2013. gada janvāri, būs Kembridžas universitātes Magdalēnas koledžas priekšnieks.
"Tā ir bijusi milzīga privilēģija - pēdējo desmitgadi kalpot Kenterberijas arhibīskapa amatā -, un doties tālāk nebija viegls lēmums," teikts arhibīskapa biroja - Lambetas pils - paziņojumā. "Atlikušajā laikā vēl ir daudz ko darīt, un gan šajā periodā, gan pēc tā es lūdzu jūsu lūgšanas un atbalstu."
Viljama nodoms atkāpties ir darīts zināms karalienei Elizabetei II, kas ir Anglijas Baznīcas augstākā pārvaldītāja un oficiāli ieceļ baznīcas galvu.
Viljams kļuva par 104. Kenterberijas arhibīskapu 2002. gadā. Visas savas atrašanās augstajā amatā laikā viņš centās samierināt konservatīvos un reformistus anglikāņu baznīcā, starp kuriem notiek asas diskusijas par homoseksuāļu un sieviešu ordinēšanu, kā arī par viendzimuma laulībām, pie kam arhibīskapu kritizē abu nometņu pārstāvji.
Kā vēsta laikraksts The Times, galīgo lēmumu par amata atstāšanu Viljams pieņēmis pēc tam, kad ļoti apšaubāmas kļuvušas Anglikāņu kopienas pakta (Anglican Communion Covenant) apstiprināšanas perspektīvas. Šim dokumentam bija jānovērš pretrunas starp ticīgajiem, un līdz šim viedokli par paktu izteikušas 27 no 43 Anglikāņu baznīcas bīskapijām, turklāt 17 no tām izteikušās pret dokumentu.
Kā savukārt atzīmē The Guardian, par ticamāko Viljama pēcteci amatā tiek uzskatīts Jorkas arhibīskaps Džons Sentamu (John Sentamu).