No 2003.gada līdz 2022.gadam gājuši bojā sevišķi daudz žurnālistu, norādīja RSF.
"Aiz skaitļiem stāv to cilvēku sejas, personības, talants un apņēmība, kuri ir samaksājuši ar savu dzīvību par informācijas vākšanu, patiesības meklējumiem un aizraušanos ar žurnālistiku," norādīja RSF priekšsēdētājs Kristofs Deluārs.
Žurnālistiem visbīstamākās valstis pēdējos 20 gados bijušas Irāka un Sīrija, kur nogalināti 578 žurnālisti jeb vairāk nekā trešā daļa no visiem šajā laika periodā pasaulē nogalinātajiem žurnālistiem.
Bīstamības ziņā tām seko Meksika, kur nogalināti 125 žurnālisti, Filipīnas, kur nogalināti 107 žurnālisti, Pakistāna, kur nogalināti 93 un Afganistāna un Somālija, kur nogalināti attiecīgi 81 un 78 žurnālisti.
Vissliktākie bijuši 2012. un 2013.gads, kas lielā mērā skaidrojams ar karu Sīrijā. 2012.gadā nogalināti 144 žurnālisti un 2013.gadā - 142, teikts RSF ziņojumā.
Pēc šiem gadiem nogalināto žurnālistu skaits pakāpeniski saruka, no 2019.gada sasniedzot vēsturiski zemus skaitļus. Taču 2022.gadā nogalināto žurnālistu skaits atkal pieauga, kas daļēji skaidrojams ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šogad, pildot savus darba pienākumus, nogalināti 58 žurnālisti, kas ir vairāk nekā 2021.gadā, kad tika nogalināts kopumā 51 žurnālists.
Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī nogalināti astoņi žurnālisti. Iepriekšējos 19 gados Ukrainā tika nogalināti kopumā 12 žurnālisti.
Ukraina medijiem pašreiz ir visbīstamākā valsts Eiropā aiz Krievijas, kur pēdējos 20 gados nogalināti 25 mediju darbinieki.
Kopš Krievijā pie varas nāca Vladimirs Putins, valstī notiek sistemātiski uzbrukumi preses brīvībai, tai skaitā tiek nogalināti žurnālisti. RSF kā piemēru minēja Annas Poļitkovskas slepkavību 2006.gadā.
Laikraksta "Novaja gazeta" žurnāliste tika nošauta Maskavā savas mājas kāpņu telpā 2006.gada 7.oktobrī. Poļitkovska bija plaši pazīstama ar saviem rakstiem par notikumiem Čečenijā un Ziemeļkaukāzā, kā arī aktīvo Kremļa un Vladimira Putina kritizēšanu.
Par trešo bīstamāko valsti žurnālistiem RSF atzinusi Turciju, kurai seko Francija, pateicoties 2015.gada uzbrukumam žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai.
Žurnālistiem visbīstamāk ir strādāt kara un bruņotu konfliktu zonās, taču arī valstis, kurās oficiāli karš nenotiek, ne vienmēr ir drošākas, norāda RSF.
"Patiesībā pēdējo divdesmit gadu laikā vairāk žurnālistu ir nogalināti "miera zonās" nekā "kara zonās", vairumā gadījumu tāpēc, ka viņi izmeklēja organizēto noziedzību un korupciju," teikts RSF ziņojumā.
Gandrīz puse no pēdējos 20 gados nogalinātajiem žurnālistiem miruši Amerikā, tai skaitā daudzi Meksikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Hondurasā.