Taču arī pati padome bija skeptiski noskaņota pret valdības plāniem. "Ziņas ir ziņas," piekrita padomes vadītājs Rasvans Popesku. "Tās nav ne pozitīvas, ne negatīvas. Tās vienkārši atspoguļo realitāti. Neticu, ka šādu kvantitatīvu kritēriju ieviešana kaut ko dotu." Savukārt žurnālistu organizācija Reportieri bez robžām likumprojektu nodēvēja par "Eiropas Savienības valstij nepieņemamu" un atgādināja, ka šāda veida likumi ir tikai Ķīnā, Ziemeļkorejā un citās autoritārās valstīs. Arī Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija pauda viedokli, ka likums ierobežo vārda brīvību.
Rumānijā žurnālisti varēs stāstīt arī sliktās ziņas
Jūnija beigās to vienbalsīgi pieņēmušais Rumānijas Senāts savu rīcību pamatoja ar "negatīvo ziņu neatgriezenisko ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvi". Deputāti uzskatīja, ka pozitīvās ziņas uzlabos iedzīvotāju garastāvokli, paaugstinās viņu dzīvesprieku un darba ražīgumu. Saskaņā ar likumprojektu par ziņu piederību tai vai citai kategorijai bija jālemj Rumānijas Nacionālajai audiovizuālajai padomei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.