Kasīni (nosaukta par godu itāļu astronomam Džovanni Kasīni) zonde, kad tika palaista kosmosā no pacelšanās laukuma Floridā, veica ceļu uz Saturnu, lidojot garām Venērai un Jupiteram. Sava dienesta laikā zonde gandrīz 300 reizes ir aplidojusi apkārt Saturnam, sniedzot zinātniekiem nenovērtējamu informāciju par tālo planētu.
Pēdējais zondes uzdevums būs savākt un nosūtīt atpakaļ datus uz Zemi par Saturna atmosfēras sastāvu. Signāls uz Zemi ceļos 83 minūtes.
NASA darbinieki, kuri strādājuši pie šī projekta teju trīsdesmit gadus, pulcēsies, lai kopīgi vērotu zondes pēdējo misiju.
"Būs ļoti grūti atvadīties, bet es esmu ļoti lepna gan par visu, ko Kasini projekts ir sasniedzis, gan arī par to, ka biju daļa no misijas jau no paša sākuma," sacījusi zinātniece Linda Splikere, kas strādāja pie Saturna izpētes projekta jau kopš aizvadītā gadsimta 80. gadiem. Kā vēsta The Guardian, daļa projekta dalībnieku jau ir sākuši darbu pie citiem projektiem, piemēram, pie Marsa dabīgo pavadoņu izpētes.
Kasīni projekts, ko finansēja gan NASA, gan Eiropas Kosmosa aģentūra, izmaksāja 3,9 miljardus ASV dolāru. Zinātnieki uzskata, ka ieguldījums bija tā vērts, jo iegūta ļoti vērtīga informācija gan par planētu, gan par tās pavadoņiem. Pateicoties šiem datiem, uzrakstīti gandrīz 4000 zinātnisku rakstu un pētnieki sola vēl.
Kā vēsta National Geographic, pati planēta ir dzīvībai nepiemērota, taču uz dažiem pavadoņiem ir labvēlīga vide. Izrādījās, ka Encelāds (Saturna pavadonis) zem garozas slēpj siltu un šķidru okeānu. Bet uz virsmas darbojas geizeri, kuri līdzinās ledus vulkāniem un to izvirstais ūdens veido vienmērīgu, sasalušu virsmu. Uz Encelāda zonde atklāja mikrobiem labvēlīgus apstākļus – šķidru ūdeni, organisku oglekli, slāpekli amonjaka formā. Zinātnieki šādu vidi bija sastapuši vien uz Zemes.
Zonde tiks iznīcināta, lai neriskētu ar Zemes materiāliem piesārņot Saturna mēnesi Encelādu, radot negatīvu ietekmi uz iespējamo dzīvību tur.
Kopumā Saturnam ir 62 pavadoņi. National Geographic raksta, ka Saturna sistēma ir viena no "aizraujošākajām" vietām tuvējā kosmosā, kur NASA ir uzskatījusi 53 apstiprinātus un deviņus provizoriskus pavadoņus. Lielākā daļa ir vien dažu kilometru diametrā un tiem pat nav oficiālu vārdu. Katrs no tiem ir unikāls. Mimass esot līdzīgs Zvaigžņu karu Nāves zvaigznei, Hiperions atgādinot sūkli, Prometejs – kartupeli, bet Pāns – ravioli. Atdalāmā zonde Huygens uz Titāna atklāja pasauli, kāda tā bijusi uz Zemes pirms dzīvības izveidošanās. Ūdens kanāli, ezeri, erozija, kāpas, vētras – dinamiska un mainīga vide, kur šķidrumi lielākoties sastāv no metāna un etāna. Cassini zonde daudzus gadus vēroja, kā Prometeja un F gredzena mijiedarbības rezultātā rodas “spalvas”, “līnijas” un “ieloces”. Bet Janusa un Efimeteja orbītu attālumus no Saturna šķir tikai 50 km, tādēļ tie ik ceturto Zemes gadu gravitācijas ietekmē samainās orbītām.
16.septembrī National Geographic būs skatāms īpašs raidījums Misija Saturns, tas būs stāsts par unikālo Saturna iekarošanas misiju, zinātnieku komandu un atklājumiem, kurus negaidīja pat paši pētnieki.