"Šodien agri no rīta mēs aizturējam Ratko Mladiču," sacīja Tadičs preses konferencē Belgradā.
Viņš teica, ka ir sācies process, lai izdotu Mladiču ANO Starptautiskajam bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālam (ICTY) Hāgā. Pēc prokuratūras pārstāvju teiktā, tas varētu ilgt līdz septiņām dienām.
"Šodien mēs noslēdzam vienu nodaļu.. savā vēsturē, kas ved mūs.. soli tuvāk uz pilnīgu samierināšanos reģionā," sacīja Tadičs.
Eiropas Savienības augstā ārējās un drošības politikas pārstāve Ketrīna Eštone uzsvēra, ka 69 gadus vecais Mladičs bez kavēšanās ir jāizdod Hāgas tribunālam.
ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieks Bens Rodss paziņoja, ka ASV ir sajūsmā par Mladiča aizturēšanu.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Līams Fokss sacīja, ka Serbijai šī ir iespēja "aizvērt ļoti bēdīgu savas vēstures lappusi".
NATO ģenerālsekretārs Anders Fo Rasmusens teica, ka Mladiča aizturēšana beidzot sniedzis iespēju "panākt taisnīgumu".
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts norādīja, ka tagad Serbijas izredzes iestāties Eiropas Savienībā ir "spožākas nekā jebkad".
Serbijas masu informācijas līdzekļi vēstīja, ka Mladičs aizturēts ceturtdien no rīta Serbijas ziemeļu provincē Vojvodinā.
Serbijas prezidents Boriss Tadičs tikai apstiprināja, ka Mladičs aizturēts Serbijas teritorijā, piebilstot, ka detalizēts aizturēšanas izklāsts tiks publiskots pēc tam, kad būs pabeigta izmeklēšana.
Mladičs esot dzīvojis ar pieņemtu vārdu Milorads Komadičs.
Anonīmi ziņu avoti Serbijas drošības dienestos informēja aģentūru AFP, ka trīs īpašo uzdevumu vienības nosūtītas uz kādu privātmāju Lazarevas ciemā, kas atrodas aptuveni 80 kilometrus uz ziemeļiem no Belgradas.
Drošības dienests pirms tam bija divas nedēļas novērojis šo māju, kas pieder kādam Mladiča radiniekam, teica ziņu avots.
Mladičs, kurš neslēpjoties bija dzīvojis Serbijas galvaspilsētā Belgradā, nozuda pēc tam, kad 2001. gadā tika aizturēts bijušās Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs.
Mladiča vadītie Bosnijas serbu spēki 1995.gada 11.jūlijā ieņēma ANO aizsargāto Srebrenicas musulmaņu anklāvu un tur nogalināja apmēram 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu, īstenojot lielāko slaktiņu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Srebrenicas slaktiņš ir vienīgā Bosnijas kara epizode, kuru ANO Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) un Starptautiskā tiesa Hāgā atzīst par genocīdu.
2008.gada jūlijā Serbijas galvaspilsētā Belgradā tika aizturēts Srebrenicas genocīdā apsūdzētais bijušais Bosnijas serbu republikas prezidents Radovans Karadžičs, kuru tagad tiesā ICTY.