Shefera vizīte: NATO atbalsta žests Gruzijai

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi pirmdien ieradās NATO delegācija, lai paustu atbalstu savam sabiedrotajam. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izteica cerību, ka šis notikums veicinās viņa valsts ātrāku integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē. Savukārt ES pieņēma lēmumu par novērotāju misijas nosūtīšanu uz Gruziju un finansiāla atbalsta sniegšanu karā ar Krieviju izpostītajai valstij. Nepieņemama vienošanās NATO delegācija, kuras sastāvā bez ģenerālsekretāra ir arī visu 26 alianses dalībvalstu pārstāvji, ieradusies divu dienu vizītē Tbilisi, lai, pēc J.de Hopa Shefera vārdiem, "izrādītu atbalstu Gruzijai pēc Krievijas neproporcionālā spēka lietošanas pret savu mazāko kaimiņu". Pēc viņa teiktā, Krievijai ir atļauts saglabāt militāro klātbūtni Gruzijas separātiskajās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikās, kas ir pretrunā ar iepriekšējo vienošanos, kura tika noslēgta ar ES prezidētājvalsts Francijas starpniecību, ka jāatjauno stāvoklis, kāds bija pirms kara. "Ļaujiet man apgalvot, ka šo vienošanos ir grūti norīt," laikrakstam Financial Times sacīja J.de Hops Shefers. "Ja krievi paliek Dienvidosetijā ar tik lieliem spēkiem, es to neuzskatu par atgriešanos pie status quo," viņš piebilda. "Varbūtība, ka Abhāzijā un Dienvidosetijā paliek Krievijas spēki, nav pieņemama." NATO ģenerālsekretārs solīja padziļināt militārās alianses attiecības ar Gruziju. Tomēr J.de Hops Shefers nepateica to, ko no viņa sagaidīja M.Saakašvili, - vai Gruzijai decembrī gaidāmajā NATO sanāksmē tiks piešķirts tā saucamais dalības rīcības plāns, kurš būtu zaļā gaisma iestāšanās procesa sākšanai. Alianses dalībvastu vidū šajā jautājumā joprojām valda nevienprātība, jo ne visi ir gatavi pasliktināt attiecības ar Krieviju Gruzijas dēļ. Palīdzība Gruzijai ES ārlietu ministri saskaņā ar noslēgto pamiera vienošanos pieņēma lēmumu uz Gruziju nosūtīt 200 novērotājus, kas nomainīs tur esošo Krievijas karaspēku, kam līdz 10.oktobrim ir jāatstāj tā saucamā buferzona ap Abhāziju un Dienvidosetiju. Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai civilajiem novērotājiem tiks dota atļauja izvietoties abos separātiskajos reģionos, raksta BBC. Sagaidāms, ka Briselē ES ārlietu ministri apspriedīs precīzu ES misijas mandāta formulējumu. Dažas dalībvalstis pieprasa konkrēti minēt atdalījušos reģionus, turpretim citas iebilst, ka formulējumam jābūt nenoteiktam, lai izvairītos no Maskavas pretošanās. Savukārt Eiropas Komisija (EK) pirmdien nolēma līdz 2010.gadam piešķirt 500 miljonus eiro lielu palīdzību Gruzijas atjaunošanai. Eiropas ārlietu komisāre Benita Ferero Valdnere sacīja, ka līdzekļi paredzēti gruzīniem, kuri bija spiesti pamest savas mājas kara dēļ, pēckonflikta rehabilitācijai, ekonomikas atveseļošanai un infrastruktūras atjaunošanai. Gruzija kopumā lūgusi divu miljardu eiro lielu starptautisko palīdzību valsts atjaunošanai pēc militāra konflikta ar Krieviju.