Levi-Stross nomira sestdien. 28.novembrī viņam būtu apritējis 101 gads.
Levi-Stross pievērsās antropoloģijai, kad 1935.gadā pēc izcilām studijām ģeoloģijā, tieslietās un filozofijā tika nosūtīts uz Brazīliju kā augstskolas mācībspēks. Viņš veica vairākas ekspedīcijas uz nomaļiem Amazones mūžamežu un Matugrosu štata rajoniem, lai pētītu vietējo cilšu paražas, un sāka izstrādāt teorijas un metodes, kuras dziļi ietekmēja viņa turpmāko darbību.
Otrā pasaules kara sākumā viņš atgriezās Francijā un tika iesaukts tās armijā, bet pēc Francijas sakāves karā pret hitlerisko Vāciju pārcēlās uz ASV un palika tur līdz 1944.gadam, jo viņam kā ebrejam palikt Francijā bija pārāk bīstami.
Viņš ieņēma svarīgus zinātniskus amatus Parīzē un Ņujorkā. Analizējot cilšu paražas un mītus, Levi-Stross secināja, ka cilvēku uzvedības pamatā ir loģiskas sistēmas, kas dažādās sabiedrībās var būt atšķirīgas, bet kurām ir kopīga apakšstruktūra. Šie secinājumi bija pretrunā koloniālisma uzskatiem par Rietumeiropas kultūras unikalitāti un pārākumu.
1955.gadā viņš kļuva plašāk pazīstams sabiedrībai ar biogrāfisko grāmatu "Tumšie tropi" ("Tristes Tropiques"), kurā detalizēti izklāstīta Brazīlijas cilšu sociālā uzvedība.
1973.gadā Levi-Stross tika ievēlēts par Franču akadēmijas locekli, kas Francijā ir augstākais pagodinājums zinātniekam. Viņš arī saņēmis daudzus pagodinājumus no ārvalstīm un to augstskolām.
Izrādot cieņu aizgājējam, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nosauca viņu par "vienu no visu laiku dižākajiem etnologiem".