Ungārijas prokuratūra šomēnes 97 gadus veco Budapeštā dzīvojošo Čižiku-Čatāri apsūdzēja kara noziegumos un noteica viņam mājas arestu. "Bratislavas Nacionālā piemiņas institūta arhīvam ir Lāslo Čatāri nāves sprieduma juridisko dokumentu dosjē," Ungārijas valsts ziņu aģentūrai MTI sacīja Balaša. Košicē, toreizējā Čehoslovākijā, notikušās prāvas dokumentos ir liecinieku liecības, kurās teikts, ka Čižiks-Čatāri pilsētā bija "augsta ranga politiska amatpersona", un ka viņš Otrā pasaules kara gados bija atbildīgs par ebreju geto.
Atbilstoši jau iepriekš zināmajām liecībām Čižiks-Čatāri kara laikā ieņēma augstu amatu Košices policijā. Tolaik Košice atradās Ungārijas teritorijā, taču pēc kara to pievienoja Čehoslovākijai, pēc kuras sadalīšanās pilsēta nonāca Slovākijas teritorijā. Saskaņā ar Simona Vīzentāla centra rīcībā esošo informāciju aizdomās turamais bija atbildīgs par Košices geto. Čižiks-Čatāri Otrā pasaules kara laikā piedalījies 15 000 ebreju deportēšanā uz Aušvicas koncentrācijas nometni, norāda centra pārstāvji. Čižiks-Čatāri uzstāj, ka izvirzītajās apsūdzībās nav vainīgs un ka savulaik vienīgi pildījis rīkojumus, iepriekš apliecināja Budapeštas prokuratūra.
Čižiks-Čatāri 18.jūlijā tika arestēts, bet pēc tam viņam tika noteikts mājas arests. Slovākijas ebreju kopiena uzskata, ka par kara noziegumiem aizdomās turamais būtu tiesājams Slovākijā. Čižikam-Čatāri otrdien Budapeštā jāstājas izmeklēšanas tiesneša priekšā.
1948.gadā Čehoslovākijas tiesa aizmuguriski piesprieda viņam nāvessodu. Taču Čižikam-Čatāri pēc kara izdevās pārcelties uz Kanādu, kur viņš Monreālā un Toronto nodarbojās ar mākslas darbu tirdzniecību.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Čižikam-Čatāri tika atņemta Kanādas pilsonība, un viņš bija spiests savu līdzšinējo mītnes zemi pamest. Čižiks-Čatāri atgriezās Ungārijā, kuras galvaspilsētā līdz šim arī netraucēti mitinājās.