Tomēr tagad tā dēvētā smadzeņu aizplūšana ir pagriezusies pretējā virzienā. Ekonomiskā krīze Eiropā un ASV un straujā izaugsme tādās valstīs kā Ķīna un Brazīlija likusi daudziem emigrantiem atgriezties savās izcelsmes zemēs, kur tuvākajos gados pavērsies plašas karjeras un biznesa iespējas. Bet kvalificēta darbaspēka deficīts ekonomiskā buma valstīs uz turieni liek doties tūkstošiem bezdarba māktu eiropiešu.
Smadzeņu medības
Ķīnas ekonomika pēdējā desmitgadē ir piedzīvojusi ļoti strauju ekonomisko izrāvienu. Tomēr Pekinā pie varas esošā Komunistiskā partija nevēlas samierināties ar līdzšinējiem panākumiem un domā par valsts ievešanu nākamajā attīstības pakāpē. Ķīnas politiķi ir sapratuši, ka šo mērķi nevarēs sasniegt ar vietējiem intelektuālajiem resursiem, tādēļ tiek «medīti» ārzemēs strādājošie talantīgie ķīnieši.
2008. gadā Ķīnas valdība par vienu no stratēģiskajām prioritātēm izvirzīja nepieciešamību atgriezt dzimtenē pēc iespējas vairāk tautiešu, kuri varētu izmantot savu ārzemēs gūto izglītību un darba pieredzi, kalpojot tēvzemei. Plāns paredz pasaules klases zinātniekiem un augsto tehnoloģiju izstrādātājiem piedāvāt 150 tūkstošus dolāru (81 tūkstotis latu), brīvas telpas birojam vai laboratorijai, mājokļa pabalstus un bērnu iekārtošanu labās skolās. Eksperti lēš, ka līdz šim tā ir izdevies atvilināt 15 tūkstošus ārzemēs dzīvojošu ķīniešu.
Viens no viņiem ir Haņs Dzje, kuram gan vajadzēja divus piegājienus, lai atgrieztos dzimtenē uz palikšanu. Pirmoreiz tas notika 2005. gadā, kad viņš pameta darbu ASV Nacionālajā aeronautikas un kosmosa pārvaldē, lai uzņemtos vadīt Ķīnas nacionālo nanotehnoloģiju laboratoriju Šanhajā. Tur viņš nostrādāja tikai gadu, jo nespēja pierast pie visuresošās birokrātijas un politiskās iejaukšanās no augšas. «Man bija tik daudz tēvu un māšu, un visi runāja atšķirīgas lietas. Es neko nevarēju izlemt pats,» Haņs stāsta laikrakstam The Christian Science Monitor.
Viņš devās atpakaļ uz ASV. Tomēr 2010. gadā viņu pierunāja atgriezties Ķīnā. Tagad viņš dzīvo valsts austrumu pilsētā Vusji, kur vada sev piederošo medicīnas diagnostikas aparatūras ražotni. Viņš apgalvo, ka nav atgriezies tikai pilsētas vadības piedāvāto labumu dēļ: «Es redzēju iespēju apvienot savas Amerikā iegūtās zināšanas par tehnoloģijām un milzīgā tirgus iespējas Ķīnā.» Haņs arī priecājas, ka vietējās varasiestādes ir pretimnākošas, nevis cenšas bremzēt ideju realizāciju.
Patvērums no krīzes
Par vienu no pēdējo gadu pasaules ekonomikas uzlecošajām zvaigznēm ir kļuvusi Brazīlija. Par tās straujo ekonomisko izaugsmi liecina ne tikai sausā statistika, bet arī tas, ka šī milzīgā, bet gadu desmitiem nabadzībā grimusī Dienvidamerikas valsts ir tikusi pie iespējas sarīkot divus pasaulē nozīmīgākos sporta pasākumus - 2014. gadā tur norisināsies Pasaules kausa futbolā finālturnīrs, bet 2016. gadā paredzētas olimpiskās spēles Riodežaneiro.
Tas nozīmē, ka tuvākajos gados Brazīlijā tiks rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas daudzas sporta būves, celti tilti un ceļi, kā arī realizēti citi nozīmīgi infrastruktūras projekti, kuriem vajadzēs piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus.
Ekonomiski labāku laiku iestāšanās dzimtenē veicinājusi emigrējušo brazīliešu atgriešanos. No 2005. līdz 2010. gadam ārvalstīs dzīvojošo Brazīlijas pilsoņu skaits samazinājās no četriem līdz diviem miljoniem, liecina Brazīlijas Tieslietu ministrijas informācija. Pagājušajā gadā dzimtenē atgriezās arī Francijā izglītotais Migels Lago. Viņš Riodežaneiro ir izveidojis nevalstisko organizāciju, kas rīko kampaņas pret korupciju politikā. «Es Francijā redzēju, kā strādā sabiedriskie dienesti, un sapratu, ka varam ko līdzīgu iedibināt Brazīlijā,» stāsta F. Lugo.
Līdz ar klaida brazīliešu atgriešanos Brazīlijā vērojams arī ārzemnieku pieplūdums, jo īpaši no ekonomiskās krīzes novājinātajām Eiropas valstīm. No 2010. gada līdz šā gada aprīlim Brazīlijā legāli dzīvojošo ārvalstnieku skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, sasniedzot 1,5 miljonus. Īpaši daudz iebraucēju nāk no Brazīlijas agrākās koloniālās saimnieces Portugāles, kuras ekonomika piedzīvo smagus laikus. 2011. gadā tur dzīvoja un strādāja 329 tūkstoši portugāļu.
Starp viņiem ir arī inženieris Fransisku Kruzs, kurš tagad strādā Riodežaneiro. «Pat strādājot Portugālē palikt bija riskantāk, nekā pārvākties uz Brazīliju, kur nebija sarunāts darbs,» apgalvo jaunais vīrietis, kurš darbu kādā lielā projektēšanas birojā dabūjis mēnesi pēc ierašanās Brazīlijā. Fransisku pazīstot vismaz desmit portugāļu, kuri krīzes dēļ mājās ir emigrējuši uz Brazīliju.
Brazīlijā patvērumu no krīzes Eiropā radis arī grieķis Janniss Čaniss, kurš strādā tur strauji augošajā enerģētikas sektorā. «Es gribēju tikt prom no Eiropas pēc iespējas ātrāk. Brazīlijā ir lielas izaugsmes iespējas. Neviena cita valsts pasaulē nespēj piedāvāt šādu potenciālu,» domā grieķis.