Viņš kopumā 21 valstij ir nosūtījis lūgumu piešķirt patvērumu, bet daļa no tām ir pateikušās nē. Septiņas Eiropas valstis - Austrija, Somija, Īrija, Šveice, Norvēģija, Spānija un Polija - visas kā viena paziņojušas, ka E. Snoudena lūgums uzskatāms par nederīgu, jo nav izteikts šo valstu teritorijā. Viņam atteikušas arī Indija un Brazīlija.
Datu noplūdinātājs, kurš kopš 23. jūnija uzturas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, jo ir anulēti viņa ceļošanas dokumenti, līdzīgu lūgumu iesniedza arī Krievijai, bet to atsauca pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam izvirzīja ultimātu.
V. Putins paziņoja, ka Maskava «nekad nevienu neizdod», tādēļ E. Snoudens var palikt Krievijā, ja pārtrauks informācijas noplūdi, kas darot kaitējumu «amerikāņu partneriem». «Es zinu, ka no manas puses šāds paziņojums izklausās dīvains,» piebilda V. Putins.
Kā vienu no retajiem E. Snoudena «cerību stariņiem» min Venecuēlu, kuras prezidents Nikolass Maduro šonedēļ apmeklē Maskavu.
N. Maduro apgalvo, ka Venecuēla neesot saņēmusi no E. Snoudena oficiālu lūgumu piešķirt patvērumu, bet paziņoja, ka amerikānis «cilvēces labā paveica kaut ko ļoti svarīgu», tādēļ ir «pelnījis pasaules aizsardzību».