Pēc Dž. Sorosa vārdiem, pat ja eirozona pārdzīvos tagadējo krīzi, tai gaidāmi „drakonisku ierobežojumu gadi”. Viņš piebilda, ka kaut arī valūtas savienībā pašlaik ir parādījusies faktiska regulējošā institūcija – finanšu stabilitātes fonds – kredītu izsniegšanas likumus noteiks Vācija.
Dž. Soross īpaši uzsvēra, ka tagadējā parādu krīze sākusies no 2008. gada pasaules finanšu krīzes. Tad daudzas Eiropas valdības piešķīra nozīmīgus līdzekļus cīņai ar tirgu sabrukumu un ekonomiskās recesijas sekām, kā rezultātā šo valstu valsts parādi palielinājās par desmitiem procentu.
Dž. Soross vienlaikus uzskata, ka tagadēja krīze ir vēl bīstamāka. Gadījumā, ja process nonāks līdz Eiropas banku kraham, sekas skārs visu pasaules finanšu sistēmu. Tajā pašā laikā attīstošās valstis šajos apstākļos cietīs ievērojami mazāk par attīstītajām valstīm.
Jāatgādina, ka 2011. gadā Džordžs Soross apsūdzēja Vāciju parādu krīzes izplatīšanā un ieteica izveidot vienotās Eiropas obligācijas, kuras nodrošinātu ES finanšu stabilitāti.
Parādu krīze Eiropā sākās 2010. gadā, kad uz defolta robežas nonāca Grieķija, kuras valsts parāds sasniedza 130 procentus no IKP. Par spīti atbalsta pasākumiem, kurus pieņēma ES, problēmas drīz vien radās arī citās Eiropas valstis, ieskaitot Itāliju un Spāniju.