Lai gan materiāla lielākā daļa veltīta sižeta pārstāstam, rakstā uzsvērts, ka «filmas galvenais mērķis ir parādīt nacistu un padomju sistēmu filozofisko, politisko un organizatorisko tuvību». «Iespējams, labākajā filmas ainā parādīti divi plakāti ar gandrīz identisku dizainu: muskuļoti strādnieki varonīgi pauž atbalstu partijai un valstij, mazas, blondas meitenes priekā staro, dūres sagrauj pretiniekus, āmuri pārlauž ķēdes. Bez svastikas un sirpja ar āmuru būtu grūti pateikt, kas pieder kam,» raksta _The Economist_. Raksta komentāros lasītāji atzīst nepieciešamību izglītot cilvēkus par padomju režīma zvērībām, taču apšauba, vai latviešu režisors ir objektīvs stāstnieks. «Šnore un viņu sponsorējušais Eiropas Parlaments ir radījuši asi provokatīvu darbu,» atzīst arī pats _The Economist_. Taču piebilst: «Tiem, kuri vēlas filmu aizliegt, vispirms vajadzētu mēģināt to atspēkot. Nacionālistu bandītu sarīkota lelles sadedzināšana varētu būt savdabīgs Oskars latviešu režisoram, kura mērķis bija parādīt mūsdienu Krievijas aklumu pret Padomju Savienības noziedzīgo vēsturi.»
"Soviet Story" arī žurnālā "The Economist"
«Edvīna Šnores filma Soviet Story ir līdz šim spēcīgākais līdzeklis pret pagātnes attīrīšanas mēģinājumiem,» teikts populārā žurnāla The Economist mājaslapā ceturtdien publicētā rakstā par latviešu režisora filmu. «Filma ir saistoša, bezbailīga un nepiekāpīga,» to slavē raksta autors, tiesa, piebilstot, ka tās tonis, uzbūve un stāsta veidošanas paņēmieni nav vērtējami viennozīmīgi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.