Šobrīd Dienvidu straumes vietā gāzes plūsmas tādā pašā apjomā (63 miljardi kubikmetru gadā) iecerēts pārorientēt uz Turciju, šim mērķim būvējot jaunu gāzesvadu, kam pagaidām dots nosaukums Turku straume. Pašai Turcijai paredzēti 14 miljardi kubikmetru no šī apjoma, savukārt pārējā gāze pagaidām neeksistējošā sadales punktā uz Turcijas robežas ar Grieķiju tiks piedāvāta Eiropas pircējiem, bet to intereses neesamības gadījumā pārorientēta uz Āzijas tirgiem, tajā skaitā ar sašķidrinātās gāzes termināļu starpniecību. Lai arī pastāv pretrunīgi viedokļi par Krievijas gāzes piegāžu Āzijai, galvenokārt Ķīnai, ekonomisko efektivitāti, solījums pārorientēt plūsmas uz austrumiem nav tukši draudi, jo visas prognozes liecina par pieprasījuma palielināšanos šajā reģionā.Savukārt, kas attiecas uz Krievijas un Turcijas gāzes darījumu, no abu pušu augsta ranga amatpersonu vēlāk sniegtajiem komentāriem izriet, ka Turcija ir gatava apmaksāt izdevumus par _Turku straumes _sauszemes daļas būvniecību, bet jūras posma izmaksas segs Gazprom. Vienlaikus nav skaidrs, kura no pusēm varētu būvēt gāzes sadales punktu un glabātavas pie Turcijas un Grieķijas robežas, tāpat neatbildēta ir vēl virkne citu jautājumu, ieskaitot projekta izmaksas, jo pagaidām ir parakstīts tikai memorands par saprašanos starp Gazprom un Turcijas nacionālo gāzes kompāniju Botas.Putins Krievijas lēmumu pamatoja ar Eiropas Komisijas (EK) nekonstruktīvu rīcību, prasot_ Dienvidu straumes _pakļaušanos tā dēvētās Trešās energopaketes prasībām, kā arī Bulgārijas atteikšanos no dalības projektā līdz brīdim, kamēr tas nebūs saskaņots ar Briseli un neatbildīs Trešajai energopaketei. Krievija kategoriski atsakās piekrist Briseles prasībām, uzskatot tās par politisku un ekonomisku šantāžu.Rietumu reakcija uz paziņojumu par Dienvidu straumes būvniecības apturēšanu atšķīrās radikāli. Kremļa lēmums tika traktēts gan kā stūrī iedzītās un Rietumu sankciju nomocītās Krievijas kapitulācija, gan kā "turku gambīts" (kādas figūras upurēšana, lai iegūtu izdevīgu pozīciju). Vairākums nepolitisku ekspertu gan uzskata, ka _Turku straumes _ieceres pamatā ir racionāli apsvērumi - ņemot vērā starptautisko situāciju, Krievija sapratusi, ka nespēs pārliecināt ES atteikties no Trešās energopaketes piemērošanas Dienvidu straumei un nolēmusi mainīt piegāžu shēmu. Kā izteicās Gazprom vadītājs Aleksejs Millers: ja Eiropa nevēlas, lai gāze tiktu piegādāta tai līdz durvīm, tad eiropiešiem "nāksies pašiem iet uz veikalu".
Steidzīgi nākas meklēt citus gāzes piegāžu ceļus
Patlaban par aktualitāti kļuvusi alternatīvu meklēšana vērienīgajam gāzesvada projektam Dienvidu straume (South Stream - angļu val.).Jāatgādina, ka 1.decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins valsts vizītes Turcijā laikā paziņoja, ka Maskava atsakās no vērienīgā gāzesvada Dienvidu straume projekta, kura ietvaros atbilstoši iecerei bija plānotas gāzes piegādes Eiropai pa Melnās jūras akvatoriju, apejot tranzītvalstis, jo īpaši Ukrainu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.